Šadurski

Šadurski (poļu: Szadurski) ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17. gadsimta sākumā un saradojusies ar Hilzeniem. Dzimta cēlusies no Sadurku ciema pie Nalenčovas mūsdienu Ļubļinas vojevodistes Pulavu apriņķī. Pirmais zināmais Latgales Šadursku pārstāvis ir pulkvedis Mikolajs Šadurskis, Rēzeknes pils komendants poļu—zviedru kara laikā, kurš par nopelniem saņēma no Polijas karaļa Sigismunda III īpašumā Pušas muižu.

Šadursku dzimtas ģerbonis

Krievijas impērijas laikā Šadursku dzimta bija iekļauta Vitebskas guberņas, arī Podolijas, Volīnijas, Grodņas, Minskas un Kijevas muižnieku dzimtas grāmatās.^[1]

Pazīstami pārstāvji

• Jans Šadurskis (Jan Szadurski herbu Ciołek, ?—1771) — Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas horunžijs, Pušas muižas īpašnieks
• Staņislavs Šadurskis (Stanisław Szadurski herbu Ciołek, 1726—1792) — jezuītu filozofs

Šadursku muižas

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

• Andrupenes muiža
• Bukmuiža
• Jasmuiža
• Juzefovas muiža
• Malnavas muiža
• Pušas muiža
• Pušmucovas muiža
• Rozentovas muiža
• Salnavas muiža

Atsauces

1. Шадурские // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: В 86 томах (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.