Ņujorka

Ņujorka (angļu: New York City) ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV,^[7] un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.^[8][9][10] Ņujorkai ir liela nozīme vairākos sektoros — sakaros, finansēs, medijos, mākslā, modē, zinātnē, tehnoloģijās, izglītībā un izklaidē. Ņujorkā arī atrodas Apvienoto Nāciju galvenā mītne,^[11] kas Ņujorku padara par nozīmīgu ārvalstu darījumu vietu. Ņujorku bieži vien dēvē arī par Ņujorkas pilsētu (New York City),^[12] lai to nesajauktu ar Ņujorkas štatu.^[13]

Šis raksts ir par pilsētu ASV. Par citām jēdziena Ņujorka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ņujorka New York City
Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas: Manhatanas centrālā daļa, ANO galvenā mītne, Brīvības statuja, Bruklinas tilts, Centrālparks, Taimskvērs un Unisfēra Kvīnsā.
Karogs Emblēma Logo
Neformālais nosaukums: The Big Apple, Gotham, Center of the Universe, The City That Never Sleeps,[1] The Capital of the World[2][3][4][5]
Ņujorka
Koordinātas: 40°43′N 74°0′W
Valsts	ASV
Štats	Ņujorka
Iedalījums	Rajoni
Administrācija
• Mērs	Ēriks Adamss
Platība
• pilsēta	1 214,4 km2
• sauszeme	789,4 km2
Augstums	10 m
Iedzīvotāji (2020)[6]
• pilsēta	8 804 190
• blīvums	6 731,8/km²
• urbānā teritorija	8 223 567
• aglomerācija	16 897 109
Laika josla	EST (UTC-5)
• Vasaras laiks (DST)	EDT (UTC-4)
Tālruņu kods	212, 718, 917, 646, 347, 929
Mājaslapa	www.nyc.gov
Ņujorka Vikikrātuvē

Ņujorka ir iedalīta piecos rajonos — Bronksā, Bruklinā, Manhatanā, Kvīnsā un Steitenailendā.^[14][15] Pamatojoties uz 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem, Ņujorkā dzīvo 8 175 133 cilvēki, tādējādi tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta valstī.^[16][17][18] Ņujorkā runā aptuveni 800 valodās, kas to padara par pilsētu, kurā tiek runāts visvairāk valodās. Ņujorkas metropoles zonā dzīvo 16,4 miljoni iedzīvotāju.^[19][20]

Ņujorkas vēsture sniedzas līdz pat 1624. gadam, kad to atklāja Holandes Republikas kolonisti un nosauca par Jauno Amsterdamu.^[21] Pilsēta un tās apkārtne angļu kontrolē nonāca 1664. gadā un tika pārdēvēta par Ņujorku. Ņujorka bija ASV galvaspilsēta no 1785. gada līdz 1790. gadam. Tā ir bijusi valsts lielākā pilsēta kopš 1790. gada. Brīvības statuja sveicināja miljoniem imigrantu, kas iebrauca Amerikā ar kuģiem 19. un 20. gadsimtā.

Daudzas vietas un objekti Ņujorkā ir kļuvuši par ļoti atpazīstamiem visā pasaulē. Taimskvērs (Times Square) ir atpazīstams ar savu Brodvejas teātri, viena no iedzīvotāju aizņemtākajām Ņujorkas vietām, liels pasaules izklaides centrs. Pilsētā atrodas daudzi pasaulē atpazīstami tilti, debesskrāpji un parki. Ņujorkas finanšu rajons, kur atrodas Volstrīta (Wall Street), kalpo par finanšu galvaspilsētu visā pasaulē, un Volstrītā atrodas Ņujorkas akciju tirgus, kas ir lielākais akciju tirgus pasaulē. Atšķirībā no citām pasaules vietām Ņujorkas metro savus pasažierus pārvadā 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā. Ņujorkā atrodas vairākas koledžas un universitātes — Kolumbijas Universitāte, Ņujorkas Universitāte un Rokfellera Universitāte, kuras visas ietilpst 50 pasaules labāko universitāšu sarakstā.^[22]

Vēsture

Kad itāliešu jūrasbraucējs Džovanni da Veracano (Giovanni da Verrazano) 1524.—1525. gadā kuģoja uz ziemeļiem gar Ziemeļamerikas piekrasti, šajā teritorijā dzīvoja lenapu indiāņi. 1625. gadā holandieši dibināja Jauno Amsterdamu (Nieuw Amsterdam), kurai 1652. gadā piešķīra pašpārvaldes tiesības. 1664. gadā pilsētu ieņēma briti un pārdēvēja par Ņujorku.

Amerikas neatkarības kara laikā Ņujorka bija angļu okupācijā līdz pat kara beigām, un 1783. gadā Ņujorka bija pēdējā osta, no kuras evakuējās angļu spēki. No 1788. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. 19. gadsimtā Eri kanāla atklāšana ļāva izkonkurēt Bostonu un Filadelfiju, un Ņujorka kļuva par ASV rietumu piekrastes galveno ostu. Amerikas pilsoņu kara laikā 1863. gadā Ņujorkā notika Iesaukšanas nemieri. 20. gadsimta sākumā imigrācija no Eiropas sasniedza savu maksimumu, bet 1920. gados krasi pieauga melnādaino iedzīvotāju ieceļošana no ASV dienvidu štatiem.

Pēc Otrā pasaules kara Ņujorka ieguva globālas pilsētas nozīmi, bet abstraktais ekspresionisms radīja Ņujorkas kā pasaules mākslas centra tēlu.

2001. gada 11. septembrī Ņujorka piedzīvoja teroristisku uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram. Gāja bojā vairāk kā 3000 cilvēku. Tā vietā ir atklāts jauns ēku komplekss (1 WTC, One World Trade Center), Pasaules tirdzniecības centra piemiņas vieta, un trīs citi biroju torņi.

Pilsēta

Arhitektūra

Manhatanas panorāma ar saviem daudzajiem debesskrāpjiem ir pazīstams visā pasaulē un Ņujorka ir arī mājas dažiem no lielākajiem debesskrāpjiem pasaulē, piemēram, One World Trade Centre, kura kopējais augstums sasniedz 541,33 m atzīmi.^[23] Kopš 2008. gada augusta Ņujorkā ir 5538 augstceltnes, no kurām 50 pārsniedz 200 m augstumu. Tas ir vairāk nekā jebkurā citā ASV pilsētā, atpaliekot tikai no Honkongas.

Ņujorkā atrodas dažādu arhitektūras stilu ēkas. Tur ietilpst gotiskā stila debesskrāpji, kas ir ļoti smalki detalizēti.

Parki

Ņujorkai ir vairāk par 110 km² parku teritorijas un 23 km ar publiskajām pludmalēm.

Cilvēkresursi

Sabiedriskā kārtība

Pamatraksts: Ņujorkas policijas departaments

Ņujorkas policijas departamenta (NYPD) policisti Bruklinā

Ņujorkas policijas departaments (NYPD) ir lielākie policijas spēki Amerikas Savienotajās Valstīs, un tajā strādā vairāk nekā 36 000 cilvēku, kas ir trīs reizes vairāk nekā Čikāgas policijas departamentā.^[24] Politiķi, plašsaziņas līdzekļi un paši policisti departamentu bieži dēvē ar segvārdu New York's Finest.^[25]

Ievērojamākās vietas

• Brīvības statuja
• Brodveja
• Centrālais parks
• Empire State Building

Galerija

Ņujorkas panorāma

Cilvēki

Ņujorkā dzimuši

• Hamfrijs Bogarts (Humphrey Bogart; 1899—1957) — kinoaktieris;
• Alfreds Besters (Alfred Bester; 1913—1987) — rakstnieks;
• Roberts De Niro (Robert De Niro; 1943) — aktieris;
• Maikls Džordans (Michael Jordan; 1963) — basketbolists;
• Miltons Frīdmans (Milton Friedman; 1912—2006) — ekonomists;
• Džordžs Gēršvins (George Gershwin; 1898—1937) — komponists;
• Marija Kalla (Maria Callas; 1923—1977) — operdziedātāja;
• Als Kapone (Al Capone; 1899—1947) — gangsteris;
• Stenlijs Kubriks (Stanley Kubrick; 1928—1999) — kinorežisors;
• Rojs Lihtenstains (Roy Lichtenstein; 1923—1997) — mākslinieks;
• Jehudi Menuhins (Yehudi Menuhin; 1916—1999) — vijoļnieks;
• Jūdžīns O'Nīls (Eugene O'Neill; 1888—1953) — rakstnieks;
• Roberts Openheimers (Robert Oppenheimer; 1904—1967) — fiziķis;
• Als Pačīno (Al Pacino; 1940) — aktieris;
• Džeroms Deivids Selindžers (Jerome David Salinger; 1919-2010) — rakstnieks;
• Mārtins Skorsēze (Martin Scorsese; 1942) — kinorežisors;
• Olivers Stouns (Oliver Stone; 1946) — kinorežisors;
• Bārbra Streisande (Barbra Streisand; 1942) — mūziķe, aktrise;
• Tupaks Šakurs (Tupac Amaru Shakur; 1971—1996) — reperis;
• Maiks Taisons (Mike Tyson; 1966) — bokseris;
• Donalds Tramps (Donald Trump; 1946) — 45. ASV Prezidents, uzņēmējs

Atsauces

1. «Why is New York City known as "the Big Apple" and "Gotham?"». Dictionary.com, LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. februārī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
2. «Showcase Destinations New York City: Capital of the World». Mpiweb.org. 1924. gada 22. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. septembrī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
3. «About New York City». The City of New York. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
4. Eugene J. Sherman. «FORWARD New York – Capital of the Modern World». The Weissman Center for International Business Baruch College/CUNY 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
5. «New York City: The Capital of the World». 2011 Viacom International Inc. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. janvārī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
6. https://data.census.gov/cedsci/table?t=Populations%20and%20People&g=0100000US,%241600000&y=2020; ASV Tautas skaitīšana 2020. gadā; redaktors: ASV Tautas skaitīšanas birojs; pārbaudes datums: 1 janvāris 2022.
7. «Annual Estimates of the Resident Population for Incorporated Places over 100,000, Ranked by July 1, 2009 Population: April 1, 2000 to July 1, 2009 (SUB-EST2009-01)». U.S. Census Bureau. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. maijā. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
8. «World's Largest Urban Areas [Ranked by Urban Area Population]». Rhett Butler. 2003–2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
9. «Largest Cities of the World – (by metro population)». Woolwine-Moen Group d/b/a Graphic Maps. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
10. «Largest urban areas in the world: 2008 All Urban Areas 2,000,000 & Over». Wendell Cox Consultancy. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
11. «United Nations Visitors Centre». United Nations. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. septembrī. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
12. «Welcome to the official New York City Web site». The City of New York. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-09. Skatīts: 2011-09-18.
13. «All Municipality Websites Listed Alphabetically». New York State. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-16. Skatīts: 2011-09-18.
14. «A 5-Borough Centennial Preface for Katharine Bement Davis Mini-History». Copyright © 1997 by Thomas C. McCarthy and the New York City Department of Correction. All rights reserved. Skatīts: 2011-10-26.
15. «New York: A City of Neighborhoods». New York City Department of City Planning. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. septembrī. Skatīts: 2011. gada 30. aprīlis.
16. American Fact Finder (U. S. Census Bureau): New York by County — Table GCT-PH1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000 Data Set: Census 2000 Summary File 1 (SF 1) 100-Percent Data Arhivēts 2020. gada 16. februārī, at Archive.is, retrieved on February 6, 2009
17. «NYC Profile» (PDF). New York City Department of City Planning. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. augustā. Skatīts: 2008. gada 22. maijs.
18. Sam Roberts. «It's Still a Big City, Just Not Quite So Big». The New York Times, 2008. gada 22. maijs. Skatīts: 2008. gada 22. maijs.
19. «Population Change for the Ten Most Populous and Fastest Growing Metropolitan Statiscal Areas: 2000 to 2010». U.S. Census Bureau. March 2011. 6. lpp. Skatīts: 2011. gada 12. aprīlis.
20. «NYC The Official Guide nycgo.com - nyc statistics». © 2006–2011 NYC & Company, Inc. All rights reserved. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-05. Skatīts: 2011-09-17.
21. «United States HISTORY New York City, New York». Skatīts: 2011. gada 8. maijs.
22. «Academic Ranking of World Universities». Arwu.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augustā. Skatīts: 2011. gada 18. janvāris.
23. "One World Trade Centre". Emporis.com. Retrieved September 3, 2015.
24. Kershner, Ellen. "The Largest Police Departments In The US", WorldAtlas, August 3, 2020. Accessed January 17, 2024. "Established in 1845, The New York City Police Department (NYPD) is one of the most well-known law enforcement agencies in the world. As the largest in the US, it currently has about 36,008 full-time active officers and 19,000 civilian employees. This is almost three times as many as the country's second-largest police department in Chicago."
25. Williams, Keith. "We Know They're New York's Finest. But Why?", The New York Times, May 4, 2017. Accessed January 17, 2024. "The Police Department's slogan also came from a phrase with military origins: “the finest police force on the planet,” an adaptation of Gen. Joseph Hooker's 1863 claim that the Union forces were 'the finest army on the planet.' A similar phrase referring to police officers appeared in The Times in 1865. The police chief George Washington Matsell promoted the nickname in the early 1870s, Mr. Popik wrote; the 1882 play 'One of the Finest' cemented the label, which was condensed to 'New York's Finest' by 1889."

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņujorka.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)