Ērmanis Pīpiņš-Vizulis

Ērmanis Pīpiņš-Vizulis (1873—1927) bija latviešu pedagogs, literatūrkritiķis un žurnālists. Viņa kritiķa darbība veidojās Jaunās strāvas, bet it īpaši Jāņa Jansona-Brauna ietekmē, turpinot socioloģiskās literatūrkritikas virzienu latviešu rakstniecībā.

Ērmanis Pīpiņš-Vizulis Personīgā informācija Dzimis 1873. gadā Ēdoles pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) Miris 1927. gada 2. februārī Tautība latvietis Nodarbošanās pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists

Dzīvesgājums

Dzimis 1873. gadā Ēdoles pagasta "Spanniekos" drēbnieka Pīpiņa ģimenē, no 1880. gada dzīvoja Ēdoles pagasta "Bāliņos". Mācījās Ēdoles pagastskolā (1882—1886), Kuldīgas ministrijas skolā (1886—1888), Kārļa Kreima privātskolā (1888—1889), tad Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1889—1893). 1892. gadā "Dienas Lapā" publicēja apcerējumu "Prieka nozīme dzīvē un bērnu audzināšanā". Strādāja par skolotāja palīgu pie Apsīšu Jēkaba Vecgulbenes draudzes skolā (1893—1896), par skolotāju Mālupes pagasta skolā (1896—1898) un Alsungas ministrijas skolā (1898—1905). Līdztekus no 1895. gada bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas referents, tulkoja Ipolita Tēna darbus "Mākslas filozofija" un "Par ideālu mākslā", Nikolaja Gogoļa “Mirušās dvēseles” (1897, krieviski 1890), ar pseidonīmu "Vizulis" publicēja apceres par Pērsieti (1901), Sudrabu Edžu (1902), Augustu Saulieti (1903) un citiem.

1905. gada revolūcijas laikā bija "Dienas Lapas" redakcijas loceklis, tad bija laikraksta "Mūsu Laiki" redaktors (1906—1907), laikraksta "Rīgas Apskats" redakcijas loceklis (1907—1908). 1907. gadā atsāka strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju dažādās skolās un vakara kursos, bija mēnešraksta "Izglītība" redaktors (1909—1911), laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" (1909—1914), žurnāla "Domas" (1912—1915) un laikraksta "Jaunais Vārds" redaktors (1915—1918). 1910. gadā apprecējies ar sabiedrisko darbinieci, politiķi un literāti Bertu Pīpiņu (dzimušu Ziemeli).

1918. gadā vācu okupācijas laikā bija ieslodzīts koncentrācijas nometnē, Pēc Latvijas valsts pasludināšanas kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1921. gadā kopā ar J. Upmani nodibināja Rīgā tipogrāfiju.

Miris 1927. gada 2. februārī, apglabāts Rīgas Pirmajos Meža kapos.^[1]

Literatūra

• Līgotņu Jēkabs. Atmiņas par Ermani Pīpiņu-Vizuli. Latvju Grāmata, Nr. 1, 1927, 1.—5. lpp.

Atsauces

1. «literatura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. novembrī. Skatīts: 2022. gada 29. novembrī.