Čapļina rags

Čapļina rags (krievu: мыс Чаплина) vai Unaziks (unazigmita: Уӈазиӄ)^[1] ir zemesrags Beringa jūras krastā, Čukču pussalas galējais dienvidaustrumu punkts. Administratīvi ietilpst Krievijas Čukotkas autonomā apvidus Provideņijas rajonā.

Čapļina rags
мыс Чаплина
Čapļina raga satelītainas
Čapļina rags Rādīt kartē "Čukotkas autonomais apvidus" Čapļina rags Rādīt kartē "Krievija" Čapļina rags Rādīt kartē "Arktika"
Ģeogrāfija
Izvietojums	Čukču pussala
Apskalo	Beringa jūra
Koordinātas	64°24′23″N 172°14′08″W
Administrācija
Valsts	Krievija
Apvidus	Čukotkas autonomais apvidus
Rajons	Provideņijas rajons
Čapļina rags Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Zemesrags izvietojies Čukču pussalas dienvidaustrumu galā, 70 km plats jūrasšaurums to atdala no ASV piederošās Sentlorensas salas. zemesragu veido divas savienojošas smilšu sēres, tā krasti lēzeni, zemi.^[2] Smilšu sēres norobežo applūdušu zemieni — Naivaka ezeru. Zemesrags ietilpst Beringijas nacionālā parka teritorijā.

Vēsture

Tagadējo nosaukumu zemesragam 1828. gadā piešķira Fjodors Litke par godu Pirmās Kamčatkas ekspedīcijas dalībniekam mičmanim Pjotram Čapļinam (Петр Чаплин).^[3] Senākās ASV izdotās kartēs saukts arī par Indienpointu (Indian Point).

Čapļina rags un tā apkārtne ir vēsturiski viens no galvenajiem juitu apdzīvotības centriem — te atradās liels ciems Unazika (Čapļina), no kura cēlies čapļiniešu valodas (unazigmītas) nosaukums. Ciemu 1957. gadā pārvietoja uz jaunu vietu un nodēvēja par Novoje Čapļinu.^[4] Zemesraga apkārtnē atrodas vairāki eskimosu kultūras arheoloģiskie pieminekļi.^[5]

Zemesragā izvietota bāka un robežsardzes postenis. No 1937. gada zemesragā darbojās Misčapļinas polārā meteostacija. Otrā pasaules kara laikā Čapļina ragā izbūvēja rezerves lidlauku lidmašīnu pārdzīšanas trasē no Aļaskas uz Sibīriju.^[6]