Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.[1] Atkarībā no sugas sastopamas Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.[1]
| Zīdastes Bombycilla (Vieillot, 1808) | |
|---|---|
 Zīdaste (Bombycilla garrulus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Zīdastu dzimta (Bombycillidae) |
| Ģints | Zīdastes (Bombycilla) |
 Zīdastes Vikikrātuvē | |
Latvijā
Latvijā sastopama viena zīdastu ģints suga — zīdaste (Bombycilla garrulus), kas bieži novērojama ceļošanas laikā rudenī. Tā novērojama arī ziemā un pavasara ceļošanas laikā, bet mazākā skaitā nekā rudenī.[2]
Kopīgās īpašības
_(5910060040).jpg)
Zīdastes atkarībā no sugas ir gaiši brūnas vai gaiši pelēkas ar mīkstu, zīdainu apspalvojumu. Apakšpuse gaišāka nekā mugurpuse, zemaste kontrastaini koša, kā arī koša, plata josla uz astes gala. Zīdastes raksturo melna acu maska ar baltu kontūru aiz acs, melna pazode, smails galvas cekuls, taisnstūrveida aste un smaili spārni.[3][4] Kājas ir īsas un spēcīgas.
Abi dzimumi izskatās līdzīgi, bet mātītes ir nedaudz pelēcīgākas nekā tēviņi. Jaunie putni ir vēl pelēcīgāki nekā mātītes, arī to cekuls ir īsāks, sejas melnā maska mazāka, un tiem nav melnās pazodes. Pavēdere ir gaišāka, bieži balta vai gaiši dzeltena ar tumšām svītrām. Parasti iztrūkst arī sarkanie, vaskainie spalvu gali vai tie ir ļoti mazi.[3][5]
Ķermeņa garums visām sugām ir apmēram vienāds, 15—23 cm.[6] Zīdastei un ciedru zīdastei dažām spārnu sekundārajām lidspalvām ir sarkani gali — raga plātnītes kā spalvu pagarinājumi, atgādinot zīmogu vasku. Toties Japānas zīdastei šādi sarkani spārnu gali novērojami reti.[3][7]
Uzvedība
.jpg)
Zīdastes neveic garu distanču pārlidojumus. Tās tikai klejo, meklējot barību. Zīdastes galvenokārt barojas ar augļiem, sākot ar ķiršiem, mellenēm un avenēm un beidzot ar mežrozīšu augļiem, kadiķogām un āboliem, kā arī vasaras periodā ar kukaiņiem. Kad augļu trūkst, barojas arī ar augu sulu, pumpuriem, ziediem un kukaiņiem, tos ķerot gan gaisā, gan uzlasot no zariem un lapām. Mazuļus baro tikai ar kukaiņiem.[3][8] Ārpus vairošanās sezonas uzturas gan mežos, gan apdzīvoto vietu parkos un dārzos.[3]
Zīdastes ligzdo mežos (ciedru zīdaste lapukoku mežos, pārējās divas sugas skujkoku), parasti tuvumā ir arī augļus ražojoši koki vai krūmi, un ligzda bieži atrodas ūdens tuvumā. Zīdastes veido monogāmus pārus. Ligzdai raksturīga vaļīga kausa forma, to būvē mātīte. Atrodas zaru žāklē, pēc iespējas tālāk no stumbra. Arī olas perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki.[3]
Sistemātika
Zīdastu dzimta (Bombycillidae)
- Zīdastu ģints (Bombycilla)
- Ciedru zīdaste (Bombycilla cedrorum)
- Japānas zīdaste (Bombycilla japonica)
- Zīdaste (Bombycilla garrulus)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
