Ziemeļmaķedonija
valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļmaķedonijas Republika,[1] arī Ziemeļu Maķedonija (maķedoniešu: Република Северна Македонија),[2][3][4][5][6] ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā. Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no vēsturiskā Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Tā ir iekšzemes valsts. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 virsotnes, kas augstākas par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri.
- Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Maķedonija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ziemeļmaķedonijas Republika Република Северна Македонија Republika e Maqedonisë së Veriut |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: Денес Над Македонија |
||||||
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Skopje | |||||
Valsts valodas | maķedoniešu valoda, albāņu valoda |
|||||
Valdība | Parlamentāra demokrātija | |||||
- | Prezidents | Gordana Siljanovska-Davkova | ||||
- | Premjerministrs | Talats Džaferi | ||||
Neatkarība | No Dienvidslāvijas | |||||
- | Deklarēta | 1991. gada 8. septembrī | ||||
- | Atzīta | 1993. gada 8. aprīlī | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 25 713 km² (145.) | ||||
- | Ūdens (%) | 1,9 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2021. gadā | 2 022 547 (142.) | ||||
- | Blīvums | 80,1/km² (122.) | ||||
IKP (PPP) | 2019. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $12 383 milj. | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $6143 | ||||
Valūta | Denars/MKD (EUR ) |
|||||
Laika josla | CET+1 (UTC+2) | |||||
- | Vasarā (DST) | CEST+1 (UTC+3) | ||||
Interneta domēns | .mk | |||||
ISO 3166-1 kods | 807 / MKD / MK | |||||
Tālsarunu kods | +389 |
Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 544 086 iedzīvotājiem (2015). Citas lielākās pilsētas ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Valsts platība ir 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet nacionālā valūta ir denars.
Valsts ir viena no bijušajām Dienvidslāvijas republikām, kas pasludināja neatkarību 1991. gadā kā Maķedonijas Republika. 1993. gadā Maķedonijas Republika kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, bet valsts nosaukuma strīda dēļ ar Grieķiju tā tika uzņemta ANO kā Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (angļu: FYROM). Kopš 2005. gada decembra tā ir arī Eiropas Savienības kandidātvalsts. 2019. gada 6. februārī Maķedonija parakstīja vienošanās protokolu par pievienošanos NATO.[7]
2019. gada 12. februārī tā nomainīja Grieķijas apstrīdēto valsts nosaukumu uz Ziemeļmaķedonijas Republika. 2020. gada 27. martā valsts oficiāli iestājās NATO, kļūstot par organizācijas 30. dalībvalsti.[8]