From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga. Ziemeļu upespērlene ir sastopama saldūdens upēs un upītēs Atlantijas okeāna abos krastos, sākot ar Krievijas rietumu arktiskajiem un mērenās joslas reģioniem austrumos, rietumu virzienā cauri Eiropai līdz Ziemeļamerikas austrumu upēm.[1]
| Ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemenes (Bivalvia) |
| Kārta | Dižgliemeņu kārta (Unionoida) |
| Dzimta | Upespērleņu dzimta (Margaritiferidae) |
| Ģints | Upespērlenes (Margaritifera) |
| Suga | Ziemeļu upespērlene (M. margaritifera) |
 Ziemeļu upespērlene Vikikrātuvē | |
Kādreiz upespērleņu kolonijas bija bieži atrodamas Anglijas un Īrijas upēs, bet mūsdienās upespērlenes ir gandrīz izmirušas ūdens piesārņojuma dēļ, kā arī cilvēku kārē atrast pērles.[2] Tie ir galvenie iemesli, kādēļ upespērlenēm draud izmiršana ne tikai Anglijā, Īrijā un Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ziemeļu upespērlene ir iekļauta Bernes konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību,[3] Latvijas Sarkanajā grāmatā un citos dzīvnieku aizsardzības dokumentos. Zinātnieki uzskata, ka Latvijā suga varētu izmirt tuvāko 30 gadu laikā, tikai atsevišķi īpatņi varētu nodzīvot par 10 gadiem ilgāk. Atrastās glohīdijas (gliemeņu kāpuri) liecina, ka gliemenes ir vēl vairoties spējīgas, bet mazuļi mirst jau agri ūdens piesārņojuma un cilvēku neuzmanības dēļ.[4]
Ziemeļu upespērlenes ķermeni apņem izliekta, cieta, bieza, parasti melna vai brūna čaula. Abi vāki pērlenei ir vienādi. Čaulas garums ir 8—15 cm, platums līdz 5 cm. Vāka iekšpuse gliemenei ir izoderēta ar biezu perlamutra kārtu. Ziemeļu upespērlenē var izveidoties labas kvalitātes pērles. Ziemeļu upespērlene ir ļoti līdzīga citiem ūdenī dzīvojošiem gliemjiem, tādēļ to ir grūti atšķirt starp tai līdzīgām sugām.
Ziemeļu upespērlenes pārvietojas ar kāju, pārvietojoties vago substrātu. Tās dzīvo upēs, strautos un citos saldūdeņos ar tīru ūdeni un zemu kaļķa saturu. Stāvošos saldūdeņos ziemeļu upespērlenes nemājo, jo ir jūtīgas pret netīru ūdeni. Upes dibenā tās ierokas starp smiltīm, oļiem vai granti, kur tās pavada savu dzīvi. Ziemeļu upespērlene ir filtrētāja un stundā izfiltrē līdz 2 litriem ūdens. No ūdens tā iegūst barības vielas — mikroplanktonu.
Upespērlenei ir abi dzimumi. Vairošanās sezona ir no jūlija līdz augustam, tad mātīte dēj oliņas, kas mātītei attīstās mantijas dobumā jeb žaunās. Žaunās tās kļūst par brīvi peldošām glohīdijām. Vairošanās sezonas laikā tuvumā jābūt arī lašu vai foreļu kolonijai. Attīstības beigu posmā glohīdija piestiprinās pie zivs žaunām. Zivs to nēsā apkārt līdz nākamajam pavasarim, līdz glohīdija ir gatava uzsākt atsevišķu dzīvi kā ūdenspērlene. Pērlenes aug ārkārtīgi lēni, pirmajā dzīves gadā tās izaug tikai līdz 0,5 cm garumam, bet desmitajā gadā parasti ir tikai 6 cm garas. Pēc tam katru gadu tās izaug 1 mm. Ziemeļu upespērlene var dzīvot 100 līdz 200 gadus.[2]
Jau Senās Romas laikā cilvēki zināja, ka saldūdens pērlenēs var atrast pērles. Viens no iemesliem, kādēļ romieši gribēja iekarot Lielbritāniju, ir bijusi interese par pērļu resursiem. Pērles izveidošanās ir vienkārša organisma aizsargreakcija. Ja starp čaulu un mantiju iekļūst svešķermenis, mantijas epitēlijšūnas izdala perlamutru, kas izklāj ne tikai čaulas iekšpusi, bet ar to apklāj arī svešķermeni. Tā sākas pērles augšana. Svešķermenis var būt smilšu grauds, parazīts vai arī bojāti mantijas audi. Pērles var būt ļoti dažādas pēc uzbūves, krāsas, izcelsmes un ieguves veida.
Ziemeļu upespērlenei ir 3 pasugas:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
