From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļamerikas dižknābji, Ziemeļamerikas dižknābju ģints (Hesperiphona) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās sastopamas Ziemeļamerikā: viena suga dzīvo ziemeļos, otra Centrālamerikā.[1]
Ziemeļamerikas dižknābji Hesperiphona (Bonaparte, 1850) | |
---|---|
Saulrieta dižknābis (Hesperiphona vespertina) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
Ģints | Ziemeļamerikas dižknābji (Hesperiphona) |
Ziemeļamerikas dižknābji Vikikrātuvē |
Ziemeļamerikas dižknābji ir drukni putni, līdzīgi Eiropā dzīvojošam dižknābim. Tie ir vieni no lielākajiem žubīšu dzimtā, ar ļoti masīvu knābi un lielu galvu, tādēļ vizuāli putns it kā zaudē kaklu.[2] Tiem ir samērā īsa aste. Tēviņi nedaudz lielāki nekā mātītes. Ģints lielākā suga ir saulrieta dižknābis (Hesperiphona vespertina), kura lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 21,5 cm, spārnu plētums 36 cm, svars 74 g.[3]
Dižknābji ir sēklēdāji, bet atšķirībā no citiem žubīšu dzimtas putniem ar savu masīvo knābi viegli saspiež dažādu augļu, piemēram, ķiršu kauliņus, lai piekļūtu pie kodoliņiem. Viena suga ģintī mājo mērenajā joslā, bet otra tropu joslā. Putni, kas dzīvo reģionos ar bargām ziemā, migrē nedaudz uz dienvidiem.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.