From Wikipedia, the free encyclopedia
Zaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta[1] (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām. Zaļvārnu dzimtā ir 13 sugas, kas iedalītas 2 ģintīs.[2]
| Zaļvārnu dzimta Coraciidae (Rafinesque, 1815) | |
|---|---|
 Ceriņkrūšu zilvārna (Coracias caudatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes) |
| Dzimta | Zaļvārnu dzimta (Coraciidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Zaļvārnu dzimta Vikikrātuvē | |
Lielākā daļa zaļvārnu dzimtas putnu dzīvo silta klimata zonās Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā. Vislielākā zaļvārnu sugu dažādība ir Āfrikā. Pastāv viedoklis, ka tieši šajā kontinentā ir izveidojusies zaļvārnu dzimta. Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vienīgā zaļvārnu suga, kas ir sastopama Eiropā, kur tā ligzdo, bet ziemas periodā tā migrē uz Āfriku. Otra suga, kas migrē tālus ceļus ir austrumu zaļvārna (Eurystomus orientalis), kas ligzdo Āzijas austrumos un Austrālijas ziemeļos. Pārējās sugas ir vairāk vai mazāk nometnieces, un, ja migrē, tad nelielus attālumus.[3]
Latvijā no zaļvārnu dzimtas ir sastopama viena suga — zaļā vārna (Coracias garrulus). Tās ir retas ligzdotājas, kuru skaits pēdējos gados samazinās. Latvijā 2010. gadā ligzdoja 24 pāri.[4]
Zaļvārnu dzimtas putni augumā un proporcijās ir līdzīgi vārnām, bet to apspalvojums ir košs, krāsains. Tas var būt gan zaigojoši zilizaļš, gan rozīgi kanēļbrūns.[5] Ķermeņa garums ir 25—27 cm. Kopumā zaļvārnu dzimtas putniem ir lielas galvas, īsi kakli, košs apspalvojums, vājas pēdas un īsas kājas. Divi iekšējie pirksti ir savienoti, bet ne ārējie.[5] Kāju un pēdu vājumu var novērot putnu uzvedībā. Piemēram, zaļā vārna uz zemes nekad nelec vai ilgstoši nestaigā. Tā reižu reizēm tikai pieskaras zemei gadījumos, kad medī kādu kukaini. Knābis ir samērā masīvs. Platknābja zaļvārnām knābis ir īsāks nekā tā platums. Zaļajām vārnām knābis ir melns, bet platknābja vārnām tas ir košs un krāsains. Arī spārni abām ģintīm ir atšķirīgi. Platknābja zaļvārnām tie ir lielāki.[5]
Zaļvārnu dzimtas putni mājo atklātās ainavās, kurās ir daži koki, vai skrajos mežos.[3] Zaļvārnu dzimtas putni pamatā barojas ar kukaiņiem, tos noķerot lidojumā vai tāpat kā čakstes tie sēž kādā augstākā vietā un vēro apkārtni. Tādas ir zaļās vārnas, kas vēro un gaida, kad tām garām lidos, rāpos kāds labs medījums. Tās parasti sēž koka zarā vai uz kāda staba. Kad medījums veiksmīgi noķerts, tas tiek aiznests atpakaļ uz novērošanas punktu un tur sadalīts. Zaļvārnu dzimtas putni barojas ar visāda veida bezmugurkaulniekiem, kā arī ar vardēm, ķirzakām, grauzējiem un citu sugu putnēniem. Tie medī arī tādus bezmugurkaulniekus, no kuriem citi putni izvairās, kā spalvainos tauriņu kāpurus, kukaiņus brīdinošās, košās krāsās un čūskas.[3]
Platknābja zaļvārnas medī lidojot, dzenoties pakaļ dažādiem kukaiņiem. Tie tiek saķerti lidojumā un, nepārtraucot lidojumu, saspiesti platajā knābī un apēsti. Austrumu zaļvārna un zilā zaļvārna seko lielajiem termītu un lidojošo skudru bariem, kas parādās pēc pērkona lietiem. Šādiem kukaiņu bariem reizēm seko vairāki desmiti vai simti zaļo vārnu.[3]
Zaļvārnu dzimtas putni veido monogāmus pārus un ligzdas veido koku dobumos. Ligzdošanas laikā zaļvārnu dzimtas putni kļūst teritoriāli, agresīvi un skaļi putni. Teritorija tiek uzmanīta un pārbaudīta ik pa laikam. Ikviens traucētājs tiek agresīvi padzīts. Dējumā tropu putniem ir 2—4 olas, bet vēsākos reģionos 3—6 olas. Tās ir baltā krāsā. Inkubācijas periods ilgst 17—20 dienas, bet putnēni izlido apmēram pēc 30 dienām.[5] Mātīte dienā izdēj 1 olu, bet perēt sāk uzreiz. Ja vasarā trūkst kukaiņu, lai izbarotu putnēnus, izdzīvo tikai vecākie mazuļi.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
