Vētrasputni
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Vētrasputni tiek iedalīti 4 dzimtās, kurās ir apmēram 108 sugas.
Vētrasputni Procellariiformes (Fürbringer, 1888) | |
---|---|
Baltzoda vētrasputns (Procellaria aequinoctialis) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
Infraklase | Neognati (Neognathae) |
Virskārta | Pingvīnu un vētrasputnu virskārta (Austrodyptornithes) |
Kārta | Vētrasputni (Procellariiformes) |
Iedalījums | |
| |
Vētrasputni Vikikrātuvē |
Vētrasputnu sugas kopumā ir sastopamas visos pasaules okeānos un jūrās, turklāt vislielākā sugu dažādība mājo uz ziemeļiem no Jaunzēlandes. Tie ligzdo pamatā uz salām, veidojot kolonijas. Lielākie vētrasputni ligzdas veido uz zemes, bet mazākās sugas piemeklē dabīgas alas un padziļinājumus, kas daļēji piesegti un pasargāti. Visiem vētrasputniem piemīt spēcīga ligzdošanas filopatrija: putni vienmēr atgriežas vienā un tajā pašā vietā, lai ligzdotu. Vētrasputni ir monogāmi, un to pāriem ir ilgstošas attiecības, bieži uz mūžu. Latvijā kā retas ieceļotājas līdz šim ir novērotas divas vētrasputnu sugas: vētras burātājs (Oceanodroma leucorhoa) un tumšais vētrasputns (Puffinus griseus)
Vētrasputniem ir gara, kopīga vēsture attiecībās ar cilvēkiem. Daudzām tautām tie ir bijuši svarīgs barības avots, un dažās pasaules daļās tos joprojām turpina medīt. Tā ir viena no apdraudētākajām putnu kārtām, jo daudzu sugu izdzīvošana ir kritiska, jo salās, kurās ligzdo vētrasputni cilvēki ir ieveduši sauszemes plēsējus. Jūras ūdens kļūst arvien piesārņotāks un daudzi putni sapinas zvejnieku tīklos. Šobrīd tiek veikts liels darbs, lai novērstu apdraudējumus ligzdošanas kolonijām.
Zinātniskais nosaukums Procellariiformes ir cēlies no latīņu vārda procella, kas nozīmē spēcīgs vējš vai vētra.[1]