Virsnieres
From Wikipedia, the free encyclopedia
Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri (latīņu: glandula adrenalis) ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm un ražo dažādus hormonus, tostarp adrenalīnu un steroīdus aldosteronu un kortizolu. Virsnieres ir visiem mugurkaulniekiem, tostarp cilvēkam.
Virsnieru dziedzeri | |
---|---|
Nieres un virsnieru dziedzeri | |
Detaļas | |
Sistēma | Endokrīnā sistēma |
Vēna | Suprarenālā vēna |
Identifikatori | |
Latīņu | Glandula supralienalis |
MeSH | D000311 |
TA98 | A11.5.00.001 |
TA2 | 3874 |
FMA | 9604 |
Anatomiskā terminoloģija |
Cilvēka virsnierei izšķir serdi un garozu, kuru veido trīs slāņi. Ārējo slāni (zona glomerulosa) veido kamoliņu zona, vidējo (zona fasciculata) — pavedienu zona, iekšējo (zona reticularis) — tīklveida zona.
Virsnieru dziedzeru garozas trīs galvenie ražotie steroīdu hormoni ir kortizols, aldosterons un dzimumhormoni (androgēni un estrogēni). Minerālkortikoīdi (aldosterons un deoksikortikosterons) tiek ražoti kamoliņu zonā (zona glomerulosa) un piedalās asinsspiediena un elektrolītu regulēšanā. Pavedienu zonā (zona fasciculata) ražotie glikokortikoīdi (kortizols un kortikosterons) atbild par vielmaiņas un imūnās sistēmas regulēšanu. Tīklveida zona (zona reticularis) atbild par androgēnu veidošanu.[1] Virsnieru serdes daļā veidojas kateholamīni (adrenalīns un noradrenalīns), kas tiek pastiprināti izdalīti stresa situācijās un nepieciešami ķermeņa adaptācijai, mainoties ārējiem apstākļiem.
Virsnieres var skart dažādas endokrīnās slimības. Kortizola pārlieku liela veidošanās var novest pie Kušinga sindroma attīstības, bet samazināta veidošanās pie Adisona slimības. Virsnierēs var tikt atrasti dažādi audzēji, visbiežāk tos konstatē nejauši, radioloģiski izmeklējot citus orgānus.[2]