Vilkvālītes

Vilkvālītes (latīņu: Typha) ir vilkvālīšu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas aptuveni 30 augu sugas. Ģints ir bieži izplatīta ziemeļu puslodē, kur tā ir sastopama dažādos mitrāju biotopos.

Vilkvālītes Typha
Typha × glauca
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae)
Ģints	Vilkvālītes (Typha)
Vilkvālītes Vikikrātuvē

Auga sakneņi ir ēdami. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Eiropā tos ēda jau pirms 30 000 gadu.^[1]

Sugas

Ir atzītas šādas vilkvālīšu sugas un dabiski sastopamie hibrīdi^[2]:

• Šaurlapu vilkvālīte (Typha angustifolia) – sastopama arī Latvijā
• Platlapu vilkvālīte (Typha latifolia) – ļoti izplatīta, sastopama arī Latvijā
• Typha albida (Afganistāna)
• Typha alekseevii (Kaukāzs)
• Typha × argoviensis (Vācija un Šveice)
• Typha austro-orientalis (Eiropas Krievija)
• Typha azerbaijanensis (Irāna)
• Typha × bavarica (Vācija)
• Typha capensis (Dienvidāfrika)
• Typha caspica (Azerbaidžāna)
• Typha changbaiensis (Ķīnas ziemeļaustrumi)
• Typha davidiana (Ķīna)
• Typha domingensis (Amerika, Austrālija)
• Typha elephantina (no Alžīrijas līdz Ķīnas dienvidiem)
• Typha × gezei (Francija)
• Typha × glauca (T. angustifolia × T. latifolia) (sterils hibrīds)^[3]
• Typha grossheimii (Vidusāzija)
• Typha incana (Krievijas vidusdaļa)
• Typha joannis (Mongolija, Amūras apgabals)
• Typha kalatensis (Irāna)
• Typha laxmannii (Dienvideiropa un liela daļa Āzijas)
• Typha lugdunensis (Rietumeiropa, Dienvidrietumu Āzija, Ķīna)
• Typha minimuma (Eiropa, Āzija)
• Typha orientalis (Austrumāzija, Jaunzēlande, Austrālija)
• Typha pallida (Vidusāzija, Ķīna)
• Typha × provincialis (Francija)
• Typha przewalskii (Ķīna, Krievijas Tālie Austrumi)
• Typha shuttleworthii (Eiropa, Irāna, Turcija)
• Typha sistanica (Irāna)
• Typha × smirnovii (Eiropas Krievija)
• Typha subulata (Argentīna, Urugvaja)
• Typha × suwensis (Japāna)
• Typha tichomirovii (Eiropas Krievija)
• Typha turcomanica (Turkmenistāna)
• Typha tzvelevii
• Typha valentinii (Azerbaidžāna)
• Typha varsobica (Tadžikistāna)

Galerija

• 
  Typha angustata
• 
  Typha domingensis
• 
  Typha laxmannii
• 
  Typha minima
• 
  Vālītes iekšpuse
• 
  Vālītes pūku mešanas laikā

Atsauces

1. Revedin, Anna; Aranguren, Biancamaria; Becattini, Roberto; Longo, Laura; Marconi, Emanuele; Lippi, Marta Mariotti; Skakun, Natalia; Sinitsyn, Andrey et al. (2010-11-02). "Thirty thousand-year-old evidence of plant food processing" (en). Proceedings of the National Academy of Sciences 107 (44): 18815–18819. doi:10.1073/pnas.1006993107. ISSN 0027-8424. PMC PMC2973873. PMID 20956317.
2. «World Checklist of Selected Plant Families: Royal Botanic Gardens, Kew». wcsp.science.kew.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-07. Skatīts: 2022-09-07.
3. Selbo, Sarena M; Snow, Allison A (2004-04). "The potential for hybridization between Typha angustifolia and Typha latifolia in a constructed wetland" (en). Aquatic Botany 78 (4): 361–369. doi:10.1016/j.aquabot.2004.01.003.