![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6e/Violin_VL100.jpg/640px-Violin_VL100.jpg&w=640&q=50)
Vijole
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vijole (no itāļu: violino — 'violiņa') ir lociņinstruments ar četrām stīgām. Vijolei ir ieapaļš korpuss ar dobumiem sānos. Tās tiek skaņotas pa kvintām g d1 a1 e2, diapazons g-d4. Spēlējot vijoli, parasti to tur starp kreisā pleca atslēgas kaulu un zodu. Dažādas notis tiek izpildītas velkot pa stīgām ar kreisās rokas pirkstiem, kamēr ar labo roku tiek vilkts lociņš pa tām. Tām nav grifa sadalījuma (ladu) vai kāda cita marķiera, tāpēc vijoļu spēlētāji, lai zinātu precīzas vietas, kur likt pirkstus, tur vijoli no kreisās puses. Tie, kas tikai mācās spēlēt vijoli, parasti uzlīmē uz vijoles punktus vai citas uzlīmes, lai zinātu, kur jānovieto pirksti.
Vijole | |
---|---|
![]() Vijoles priekšskats un sānskats | |
Stīgu instruments | |
Citi nosaukumi | pijole, pijolīte, pivole, pīvuliņš, fijole, skripka, skripkeņa, kripka, spēles. smuikas, smuigas[1] |
Klasifikācija | Stīgu instruments, stīgskanis |
Hornbostela—Zaksa klasifikācija |
321.322-71 (Ar lociņu ieskandināms saliktais stīgskanis) |
Spēlēšanas diapazons | |
![]() |
Vijole ir mazākais un ar visaugstāko skaņas augstumu apveltītais stīgu mūzikas instruments. Vijoļu spēlētāji tiek saukti par vijolniekiem (vai vijolniecēm), bet cilvēkus, kuri izgatavo vai remontē vijoles, sauc par vijoļmeistariem. Vēsturiski par izcilākajiem vijoļmeistariem uzskata Kremonā dzīvojošos Antonio Stradivāri, Nikolo Amati, Andrea Gvarnēri un Džuzepi Gvarnēri.
Vijole ir raksturīgs mūzikas instruments Eiropas un arābu pasaules mūzikā. Nevienam citam mūzikas instrumentam nav bijusi tik nozīmīga loma Eiropas vēsturē. Pirmās vijoles tika izgatavotas aptuveni pirms 400–500 gadiem. Vijole ir svarīgs mūzikas instruments arī klasiskajā simfoniskajā orķestrī. Orķestros vijoles parasti dala divās partijās. To spēlē gan kā solo instrumentu, gan kamermūzikā, gan pat džezā.