Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Vieglatlētikā kopā startēja 118 sportisti no 16 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija (Bastīlijas diena) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija Kruakatelāns, Buloņas meža teritorijā.[1]
Vieglatlētika Olimpiskajās spēlēs | |
Norises vieta | Kruakatelāns, Buloņas mežs, Parīze, Francija |
---|---|
Norises laiks | 1900. gada 14. — 22. jūlijs |
Disciplīnu skaits | 23 (visas vīriešu) |
Dalībnieki | 118 (visi vīrieši) no 16 valstīm |
«1896 Atēnas | 1904 Sentluisa» |
Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | ||
---|---|---|
Sportisti | ||
Skrejceļa disciplīnas | ||
60 metri | Vīrieši | |
100 metri | Vīrieši | |
200 metri | Vīrieši | |
400 metri | Vīrieši | |
800 metri | Vīrieši | |
1500 metri | Vīrieši | |
110 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
200 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
400 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
2500 metru šķēršļu skrējiens | Vīrieši | |
4000 metru šķēršļu skrējiens | Vīrieši | |
5000 metru komandu skrējiens | Vīrieši | |
Šosejas disciplīnas | ||
Maratons | Vīrieši | |
Laukuma disciplīnas | ||
Augstlēkšana | Vīrieši | |
Tāllēkšana | Vīrieši | |
Trīssoļlēkšana | Vīrieši | |
Augstlēkšana no vietas | Vīrieši | |
Tāllēkšana no vietas | Vīrieši | |
Trīssoļlēkšana no vietas | Vīrieši | |
Kārtslēkšana | Vīrieši | |
Diska mešana | Vīrieši | |
Lodes grūšana | Vīrieši | |
Vesera mešana | Vīrieši | |
← 1896 | 1904 → |
Salīdzinot ar iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem.
Medaļas tika sadalītas 23 dažādās vieglatlētikas disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs. Pirmo reizi olimpiskās medaļas tika sadalītas šādās skrejceļa disciplīnās: 60 metru un 200 metru skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās: augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas un vesera mešanā. No šīm disciplīnām gandrīz visās vēlākajās olimpiskajās spēlēs līdz pat mūsdienām ir notikušas sacensības 200 metru skriešanā, 400 metru barjerskrējienā un vesera mešana.
No visām 15 vieglatlētikā pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 11 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja ASV sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas (16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas). Savukārt, mājinieki, Francija, izcīnīja tikai 7 medaļas. ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas 110 metru barjerskrējienā, augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas, lodes grūšanā un vesera mešanā, bet 4000 metru šķēršļu skrējienā visas medaļas izcīnīja Lielbritānijas sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja Bohēmijas, Dānijas, Indijas, Kanādas, Norvēģijas un Zviedrijas sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un Ungārija izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti Ērvings Baksters un Volters Tjūksberijs, katrs izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā, bet cits amerikānis Alvins Krencleins bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas.
Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējās olimpiskajās spēlēs uzstādītie olimpiskie rekordi. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins.