From Wikipedia, the free encyclopedia
Veršovijas bīskapija (latīņu: episcopatus vai diocesis Wersoviensis) jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā. Tās vienīgais valdnieks bija bīskaps Kristiāns, kam Lietuvas karalis Mindaugs 1254. gada 12. martā Žemaitijas teritorijā piešķīra pusi no Raseiņu (Rassegene), Betigalas (Betegallen) un Laukuvas (Lokowe) zemēm.[1]
| |||||||||||||||||||||||||||
1236. gada 22. septembrī pie Saules zemes ziemeļu robežas notika Saules kauja, kurā žemaišu un zemgaļu karaspēks Vikinta vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku. 1237. gada 17. septembrī, atsaukdamies uz pāvesta Gregorija IX 1234. gada 28. februāra bullu, legāts Modenas Viļums noteica šādas Kurzemes un Zemgales bīskapiju robežas: Kursas bīskapijā ietilpa apgabals starp Nemunu un Ventu līdz Žemaitijai, kā arī novadi starp Abavu, Ventu un Zemgales robežām; Zemgales bīskapijā palika visa pārējā Zemgale un nekuršu novadi starp Nemunu un Daugavu šaipus Neres upei.
1251. gada pavasarī Livonijas ordeņa mestrs Andreass fon Štīrlands pēc izlīgšanas ar Mindaugu piedāvāja viņam pieņemt kristietību, pretī apsolot izgādāt karaļa kroni. Pāvests Inocents IV pasludināja, ka Lietuva atrodas Sv. Pētera aizgādnībā, un deleģēja Livonijas mestram kronēt Mindaugu par Lietuvas karali. Rīgā tika izgatavoti divi zelta kroņi ķēniņam un viņa sievai Martai. Kulmas bīskaps no Prūsijas tika aicināts piedalīties kronēšanas ceremonijā. 1253. gada 21. augustā Romas pāvests Inocents IV apstiprināja Livonijas ordenim zemes, ko sakarā ar savu kronēšanu tam dāvinājis Lietuvas karalis Mindaugs - visu Karšuvu un Vangu, kā arī pusi Dainavas un Raseiņu [dokumentā: pusi no Raseiņiem (Rasseyene), Laukuvas (Lukowe), Betigalas (Betegalle), Arjogalas (Eregalle) un Dainavas (Deynowe) teritorijas, bet visu Kuleni, Karšuvu, Kraži (Crase), Nadravu (Nederowe), Veizi (Weyze, aliud Weyse) un Vangu (Wange)].[2] Pāvests Inocents IV arī uzdeva Livonijas un Prūsijas arhibīskapam Albertam II iesvētīt un nozvērināt Vācu ordeņa brāli Krišjāni par Lietuvas bīskapu saskaņā ar karaļa Mindauga vēlēšanos. Mindaugs 1254. gada 12. martā piešķīra bīskapam Kristiānam (otru) pusi no Raseiņiem (Rassegene), Betigalas (Betegallen) un Laukuvas (Lokowe) zemēm.[3]
1255. gada 20. janvārī Romas pāvests Aleksandrs IV ņēma savā aizsardzībā jaundibināto Rīgas arhibīskapiju "Livonijas salā" kopā ar tai pakļautajām sekojošajām sufraganbīskapijām, starp kurām minēta arī Veršovijas (latīņu: varianti: Wersovia, Wersomia vai Wersonia) bīskapija, ko parasti uzskata par Karšuvas sagrozītu nosaukumu.[4][5]
1259. gada pavasarī Vācu ordenis Karšuvas pakļaušanai uzcēla Svētā Jurģa pili (Georgenburg), kas atradusies tagadējā Jurbarkā (Gudavičius, 1989). Žemaiši netālu no krustnešu pils Kalnēnu (Kalnenai) pilskalnā uzcēla savu cietoksni (Tautavičius, 1975). Starp abiem cietokšņiem 1260. gadā notika Jurbarkas kauja. 1260. gadā Romas pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Vācu ordenim tiesības uz divām trešdaļām no Kursas teritorijas, kā arī tiesības uz zemēm, kas tika saņemtas kā vasaļa dāvana no Lietuvas karaļa Mindauga un Lietuvas bīskapa Krišjāņa.
1260. gada 13. jūlijā žemaišu karaspēks sakāva Vācu un Livonijas ordeņa apvienoto karaspēku Durbes kaujā, ordenis bija spiests uz laiku atteikties no Karšuvas. 1261. gadā Mindaugs pārņēma Žemaitiju savā pakļautībā un atteicās no kristietības un miera ar Livonijas ordeni.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
