Saules sistēmas otrā un karstākā planēta From Wikipedia, the free encyclopedia
Venera jeb Venēra (latīņu: Venus) ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.[6] Tā ir viena no Zemes grupas planētām. Venera ir trešais spilgtākais objekts (spilgtākie ir Saule un Mēness) pie debess sfēras. Veneras orbīta atrodas Zemes orbītas iekšpusē, jo Venera atrodas tuvāk Saulei nekā Zeme. Attālums no Zemes līdz Venerai mainās no 45 līdz 259 milj. kilometru. Tā kā vidējais attālums no Saules līdz Venerai ir 108,2 milj. km, tad Venera saņem no Saules vismaz divas reizes vairāk saules enerģijas nekā Zeme, turklāt siltumnīcas efekta rezultātā planētas vidējā temperatūra sasniedz 462 °C. Tādējādi Venera ir Saules sistēmas karstākā planēta.
.jpg) Venera patiesajās krāsās | |||||||||||||
| Orbitālie parametri | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Epoha J2000 | |||||||||||||
| Afēlijs |
108 942 109 km 0,72823128 AU | ||||||||||||
| Perihēlijs |
107 476 259 km 0,71843270 AU | ||||||||||||
| Lielā pusass (rādiuss) |
108 208 930 km 0,723332 AU | ||||||||||||
| Ekscentricitāte | 0,0068 | ||||||||||||
| Apriņķojuma periods |
224,70069 dienas 0,6151970 gadi | ||||||||||||
| Sinodiskais periods | 583,92 dienas[1] | ||||||||||||
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 35,02 km/s | ||||||||||||
| Slīpums |
3,39471° 3,86° pret Saules ekvatoru | ||||||||||||
| Uzlecošā mezgla garums | 76,67069° | ||||||||||||
| Pericentra arguments | 54,85229° | ||||||||||||
| Zināmie pavadoņi | nav pavadoņu | ||||||||||||
| Fiziskie parametri | |||||||||||||
| Vidējais rādiuss |
6 051,8 ± 1,0 km[2] 0,9499 Zemes | ||||||||||||
| Saspiedums | < 0,0002[2] | ||||||||||||
| Virsmas laukums |
4,60×108 km² 0,902 Zemes | ||||||||||||
| Tilpums |
9,38×1011 km³ 0,857 Zemes | ||||||||||||
| Masa |
4,8685×1024 kg 0,815 Zemes | ||||||||||||
| Vidējais blīvums | 5,204 g/cm³ | ||||||||||||
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums |
8,87 m/s2 0,904 g | ||||||||||||
| 2. kosmiskais ātrums | 10,46 km/s | ||||||||||||
| Sideriskais periods | 243,0185 dienas | ||||||||||||
| Lineārais ātrums uz ekvatora | 6,52 km/h (1,81 m/s) | ||||||||||||
| Ass slīpums | 177,3°[1] | ||||||||||||
| Ziemeļu pola rektascensija |
18 h 11 min 2 s 272.76°[3] | ||||||||||||
| Ziemeļu pola deklinācija | 67,16° | ||||||||||||
| Albedo | 0,65[1] | ||||||||||||
| |||||||||||||
| Redzamais spožums | līdz -4,6[1] | ||||||||||||
| Leņķiskais diametrs | 9,7" — 66,0"[1] | ||||||||||||
| Atmosfēra | |||||||||||||
| Atmosfēras spiediens | 9,3 MPa | ||||||||||||
| Sastāvs |
~96,5% oglekļa dioksīds ~3,5% slāpeklis 0,015% sēra dioksīds 0,007% argons 0,002% ūdens tvaiks 0,0017% oglekļa monoksīds 0,0012% hēlijs 0,0007% neons oglekļa sulfīda pēdas ūdeņraža hlorīda pēdas fluorūdeņraža pēdas | ||||||||||||
Kā viens no spožākajiem debess objektiem Venera piesaistīja cilvēku uzmanību kopš seniem laikiem. Dažādās kultūrās tā ir uzskatīta par dievišķu un kalpojusi par iedvesmu rakstniekiem un dzejniekiem kā "rīta zvaigzne" un "vakara zvaigzne". Latviešu kultūrā Venera saukta par Ausekli vai Rietekli. Venera ir pirmā planēta, kuras kustība debesīs tika novērota un aprakstīta vismaz 2 tūkstošus gadu p.m.ē.
Veneras simbols ir aplis ar nelielu krustu apakšā (♀). Tiek uzskatīts, ka tas simbolizē rokā turamo romiešu dievietes Veneras spoguli. Alķīmijā ar šo simbolu apzīmēja varu (no pulēta vara senatnē izgatavoja spoguļus), bet bioloģijā joprojām šo simbolu lieto sievišķā dzimuma apzīmēšanai.
Venera apriņķo Sauli 224,65 Zemes dienās, bet apgriežas ap savu asi tikai 243 dienās. Venerai ir lēna rotācija atpakaļ (pulksteņa rādītāja virzienā), kas nozīmē, ka tā griežas no austrumiem uz rietumiem, nevis no rietumiem uz austrumiem, kā vairums citu lielāko planētu (Plutonam un Urānam arī ir rotācija atpakaļ, jo Urāna slīpums ir 97,68 grādi un tas gandrīz guļ uz orbītas plaknes). Nav zināms, kāpēc Venera rotē pretēji, viena no versijām ir, ka senos laikos Venerā ietriecies liels meteorīts.
Venerai ir atmosfēra, kas satur galvenokārt oglekļa dioksīdu (96,5%) un nedaudz slāpekļa (3,5%). Virs šī slāņa atrodas bieza mākoņu sega, kas pārklāj visu planētu. Tā sastāv no sēra dioksīda un sērskābes pilieniem, kas radušies, Saules stariem iedarbojoties uz atmosfērā esošo ogļskābo gāzi, sēru un ūdens tvaikiem. Veneras atmosfēra griežas ātrāk par pašu planētu (virs Veneras ekvatora 65—70 kilometru augstumā vējš sasniedz 300 km/h lielu ātrumu planētas ass kustības virzienā). Atmosfēras spiediens 90 reizes pārsniedz Zemes atmosfēras spiedienu (tāds spiediens ir Zemes okeānā 900 m dziļumā). Turklāt uz planētas virsmas nokrišņu veidā nonāk sērskābes lietus. Veneras atmosfēras augšējos slāņos ļoti nelielos daudzumos sastopams arī ūdens tvaiks un skābeklis.
Vidējā temperatūra uz Veneras virsmas ir +462 °C un tā ir praktiski nemainīga dienas vai nakts laikā, kas izskaidrojams ar siltumnīcas efektu— oglekļa dioksīda blīvie mākoņi labi laiž cauri Saules redzamo gaismu, bet aiztur no planētas atstaroto siltumu, kā rezultātā planētas temperatūra krasi pieaug.
Apmēram 80% Veneras virsmas veido vulkāniskie līdzenumi. Uz Veneras ir daudzreiz vairāk vulkānu nekā uz Zemes. Veneras augstākie kalni — Maksvela kalni paceļas 10,8 km augstumā virs planētas virsmas vidējā līmeņa. Uz Veneras ir ļoti daudz meteorītu radītu krāteru.
2020. gada septembrī tika ziņots, ka zinātniekiem, izmantojot teleskopus Havaju salās un Čīlē, Venēras atmosfērā izdevās uziet fosfīna pēdas. Uz Zemes fosfīnu kā gāzi var iegūt rūpnieciski, kā arī to ražo mikroorganismi, kas mēdz dzīvot dzīvnieku zarnās vai bezskābekļa vidē (piemēram, purvos).[7] Līdz ar to pastāvēja teorētiska iespēja, ka fosfīna varētu radīt mikroorganismu veidā sastopama ārpuszemes dzīvība.[7]
Atklājums tika novērots Venēras augšējā atmosfēras slānī (50 km augstumā), kur apkārtējie apstākļi nav tik nepanesami kā uz planētas virsmas.[7] Par spīti tam pētnieki atzīmē, ka, ja fosfīnu galvenokārt izraisa ārpuszemes dzīvība, tad tai tik un tā visticamāk būtu jāatrodas gāzes mākoņu ūdens šķidrumu pilienos, kas tādejādi to pasargātu no apkārtējās vides, kurā ir novērojama sērskābe.[8] Atsevišķi pētnieki norādīja, ka fosfīna pēdas Venēras atmosfērā varētu radīt vūlkāniskā aktivitāte vai arī vēl līdz šim nezināms ķīmisks process, nevis bioloģisks faktors no ārpuszemes dzīvības puses.[8][9]
Zinātnieku grupa sākotnēji atklāja spektra pazīmes, kas liecināja par iespējamu fosfīna klātbūtni Veneras atmosfērā, datos no JCMT teleskopa Havajās, bet šīs pazīmes nebija pietiekami stingri pārliecinošas. Tad viņi izmantoja daudz jutīgāko teleskopu masīvu ALMA Čīlē, un tā dati jau pārliecinoši rādīja fosfīna spektru.
Pēc sensacionālā paziņojuma daži citi zinātnieki kritizēja atklājumu par to, ka pētījumā tikusi izmantota metode (12. kārtas polinoms), lai nogludinātu spektra grafika daudzos iekritumus, bet reizēm tā liek troksnim izskatīties kā reālam signālam. ALMA komanda, kas sākotnēji bija sagatavojusi datus zinātnieku grupai, vēlreiz šos datus pārkalibrēja, izslēdzot iespējamos trokšņu faktorus. Šajos datos zinātnieki vairs neatklāja fosfīna pazīmes.[10][11]
Tabula ar starpplanētu zondu startiem (arī neveiksmīgiem) uz Venēru:
| Oficiālais nosaukums | Izgatavotāja nosaukums | Starta datums | Beigu datums | Mērķis | Rezultāts |
|---|---|---|---|---|---|
 Tjažolyj sputnik | 1VA No.1 | 04.02.1961. | 26.02.1961. | Nolaišanās | Nesējraķetes kļūme, neatstāja Zemes orbītu |
| Venera-1 | 1VA No.2 | 12.02.1961. | 17.02.1961. | Nolaišanās | Pārtrūka sakari ar aparātu ceļā uz Venēru |
 Mariner 1 | 22.07.1962. | 22.07.1962. | Pārlidojums | Nesējraķetes kļūme, lidojums pārtraukts drošības apsvērumu dēļ | |
| 2MV-1 No.1 | 25.08.1962. | 28.08.1962. | Nolaišanās | Nesējraķetes 4. pakāpes kļūda, aparāts palika Zemes orbītā |
| Mariner 2 | 27.08.1962. | 03.01.1963. | Pārlidojums | Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1962. gada 14. decembrī — ieguva datus par Venēras atmosfēru | |
| 2MV-1 No.2 | 01.09.1962. | 06.09.1962. | Nolaišanās | Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā |
| 2MV-2 No.1 | 12.09.1962. | 14.09.1962. | Pārlidojums | Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā |
| 3MV-1 No.2 | 19.09.1962. | 19.09.1962. | Pārlidojums | Nesējraķetes avārija, nesasniedza Zemes orbītu |
| Kosmos-27 | 3MV-1 No.3 | 27.03.1964. | 28.03.1964. | Pārlidojums/nosēšanās | Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā |
| Zond-1 | 3MV-1 № 4 | 02.04.1964. | 14.05.1964. | Pārlidojums/nosēšanās | Zaudēti sakari ar aparātu ceļā uz Venēru |
| Venera-2 | 3MV-4 No.4 | 12.11.1965. | 1966. gada februāris | Pārlidojums | Zaudēti sakari ar aparātu dzesēšanas kļūmes dēļ |
| Venera-3 | 3MV-3 № 1 | 16.11.1965. | 1966. gada februāris | Nolaišanās | Zaudēti sakari ar aparātu īsi pirms tas sasniedza Venēru |
| Kosmos-96 | 3MV-4 No.6 | 23.11.1965. | 23.11.1965. | Pārlidojums | Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā |
| Venera-4 | 4V-1 No.310 | 12.06.1967. | 18.10.1967. | Nolaišanās | Daļēji veiksmīgs Aparāts atgrieza datus par Venēras atmosfēru nolaišanās laikā, taču pārtrauca darbu pirms nosēšanās |
| Mariner 5 | 14.06.1967. | 04.12.1967. | Pārlidojums | Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1967. gada 19. oktobrī | |
| Kosmos-167 | 4V-1 No.311 | 17.06.1967. | 25.06.1967. | Nolaišanās | Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā |
| Venera-5 | 4V-1 No.330 | 05.01.1969. | 16.05.1969. | Atmosfēra | Veiksmīgs Aparāts ar izpletņa palīdzību noturējās Venēras atmosfērā 53 minūtes un ieguva datus |
| Venera-6 | 4V-1 No.331 | 10.01.1969. | 17.05.1969. | Atmosfēra | Veiksmīgs Aparāts ar izpletņa palīdzību noturējās Venēras atmosfērā 51 minūti un ieguva datus |
| Venera-7 | 4V-1 No.630 | 17.08.1970. | 15.12.1970. | Nolaišanās | Daļēji veiksmīgs Aparāts atgrieza datus par Venēras atmosfēru nolaišanās laikā, taču pārtrauca darbu īsi pēc nosēšanās |
| Kosmos-359 | 4V-1 No.631 | 22.08.1970. | 06.10.1971. | Nolaišanās | Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā |
| Venera-8 | 4V-1 No.670 | 22.03.1972. | 22.07.1972. | Nolaišanās | Veiksmīgs Aparāts pārraidīja datus 50 minūtes līdz nolaidās uz virsmas, kur pēc 11 sekundēm pārtrauca darbu |
| Kosmos-482 | 31.03.1972. | 05.05.1981. | Nolaišanās | Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā | |
| Mariner 10 | 03.02.1973. | 24.03.1975. | Pārlidojums | Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1974. gada 5. februārī un turpināja ceļu uz Merkuru | |
| Venera 9 | 4V-1 No. 660 | 08.06.1975. | 25.12.1975. | Orbīta | Veiksmīgs Pētīja atmosfēru un mākoņu segu |
| 22.10.1975. | Nolaišanās | Veiksmīgs Pirmie virsmas attēli no citas planētas | |||
| Venera 10 | 4V-1 No. 661 | 14.07.1975. | Orbīta | Veiksmīgs | |
| 25.10.1975. | Nolaišanās | Veiksmīgs |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.svg){kind=small}
