From Wikipedia, the free encyclopedia
Velebita alas ir karsta alu sistēma Horvātijā, Velebita kalnu grēdā. Lielākā no tām ir Lukinajama (burtiski "Lukiča bedre", Lukina jama).
| Lukinajama | |
|---|---|
 Lukinajamas un Trojamas alu shēma | |
  Lukinajama | |
| Atrašanās vieta |
 Velebits, Horvātija |
| Koordinātas | 44°46′01″N 15°01′35″E |
| Dziļums | 1431 m |
| Atklāšana | 1992 |
| Ieejas | 2 |
| Ieeju saraksts | Lukinajama, Trojama |
Velebita kalnos ir vairākas dziļas alas ar dažiem no pasaules lielākajiem pazemes vertikālajiem kritumiem.
Ala Lukinajama ir 1431 m dziļa (2013. gada mērījums), tādējādi tā ir dziļākā ala Horvātijā un dienvidaustrumu Eiropā, kā arī 14. dziļākā zināmā ala pasaulē.[1] Alai pievienojas Trojamas ala jeb Trojamas ieeja, kurai izpētīts ir tikai atzarojums, kurš savienojas ar Lukina jamu 558 m dziļumā no tās ieejas. Alas dibens atrodas 54 metrus virs 10 km attālās jūras līmeņa. Tās apakšā ir dīķi un strauti, ieskaitot vienu no pazemes dēļu (Erpobdella mestrovi) lielākajām zināmajām kolonijām, kas tika atzītas kā pārstāvošas jaunu sugu, ģinti un arī dzimtu. Citas sugas, kas atklātas alu sistēmā, ietver gaisu elpojošos virszemes gliemežus Zospeum tholussum,[2] ledusaukstajos pazemes ezeros dziļāko šahtu dibenā dzīvo dēles Croatobranchus mestrovi ar kājām līdzīgiem izaugumiem sānos un taustekļiem ap muti, par kurām nav noskaidrots, ko tās tur ēd.[3] Līdzīgi kā Lukinajama, arī vairākas citas alas — Slovačkajama, Velebita alu sistēma un Meduza atrodas stingra režīma rezervātā Hajdučki i Rožanski kukovi, kas ir Ziemeļu Velebita nacionālā parka sastāvdaļa.
Lukinajamu 1992. gadā atklāja slovāku studenti no Bratislavas Komenska universitātes speleokluba. Tā nosaukta par godu horvātu speleologam, kurš krita Velebita kalnos Horvātijas karā.[4]
Citas ievērojamas tuvumā esošas alas ir Slovačkajama (Slovāku bedre, dziļums 1324 m), Velebita alu sistēma (1026 m dziļa ar pazemes brīvā kritiena vertikālo kritumu 513 metru augstumā — pirmajā vietā pasaulē šajā rādītājā), Nedama (1021 m dziļa) un Meduza (706 m dziļa).[5]
Vertikālā šahta "Patkovgušta" (Patkova brāzma), kas nosaukta Horvātijas speleologa vārdā,[6] ir 553 metru dziļa, tādējādi tā ir trešā dziļākā dabiskā šahta pasaulē.[7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
