Vasilijs IV Šuiskis (krievu: Василий Шуйский, kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs (krievu: Василий IV Иоаннович); dzimis 1552. gadā, miris 1612. gada 12. septembrī) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.
| Vasilijs IV Šuiskis Василий Шуйский | |
|---|---|
 | |
| Krievijas cars | |
|
Amatā 1606. gada 19. maija — 1610. gada 19. jūnijs | |
| Priekštecis | Viltusdmitrijs I |
| Pēctecis |
Septiņu bajāru baldīšana Vladislavs IV Vāsa |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1552. gadā Krievijas cariste (  Krievija) |
| Miršanas dati |
1612. gada 12. septembrī (59 gadu vecumā) Gostiņina, Polijas-Lietuvas kopvalsts (  Polija) |
| Dinastija | Šuiski |
| Tēvs | Ivans Šuiskis |
| Māte | Marfa Fjodorovna |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
1. sieva: Jeļena Repņina 2. sieva: Jekaterina Bujnosova-Rostovskaja |
| Bērni | 2 bērni |
| Reliģija | pareizticība |
Pilns tituls
1610. gadā Krievijas cars Vasīlijs Joanovičs lietoja šādu pilno titulu:
"No Dieva žēlastības mēs, visas Krievijas cars un lielkņazs Vasīlijs Joanovičs, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas valdnieks un lielkņazs, visas Ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkesu un Kalnu kņazu kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."
(krievu: Божiею милостiю мы Великiй Государь Царь и Великiй Князь Василей Ивановичь всея Русiи Самодержецъ Владимерскiй, Московскiй, Новогородскiй, Царь Казанскiй, Царь Астораханскiй, Царь Сибирскiй, Государь Псковскiй, и Великiй Князь Смоленскiй, Тверскiй, Югорскiй, Пермскiй, Вятцкiй, Болгарскiй и иныхъ, Государь и Великiй Князь Новагорода Низовскiе земли, Черниговскiй, Резанскiй, Ростовскiй, Ярославскiй, Бђлоозерскiй, Удорскiй, Обдорскiй, Кондинскiй, и всеа Сђверные страны Повелитель, и Государь Иверскiя земли, Карталинскихъ и Грузинскихъ Царей, и Кабардинскiя земли, Черкасскихъ и Горскихъ Князей и иныхъ многихъ государьствъ Государь и Облаадатель.)[1]
Dzīvesgājums
Vasilijs Šuiskis bija viens no bajāru līderiem caru Fjodora I un Borisa Godunova laikā. 1587. gadā Šuisku dzimta nonāca cara Borisa Godunova nežēlastībā un tika izsūtīta trimdā, tomēr 1591. gadā Šuiskiem tika atļauts atgriezties Maskavā.
Pēc troņmantinieka Dmitrija mīklainās nāves Ugličā 1591. gadā, Vasilijs Šuiskis, izmeklējot gadījumu, deklarēja, ka tā bijusi pašnāvība. Tomēr tautā izplatījās baumas, ka Dmitrijs ir slepeni izglābies, kas vēlāk radīja iemeslu vairāku t.s. Viltusdmitriju pretenzijām uz Krievijas troni. Pēc Borisa Godunova nāves 49 dienas cars bija Fjodors II Godunovs, tad to nogalināja Viltusdmitrija I cilvēki. Vasilijs Šuiskis šoreiz atzina, ka Viltusdmitrijs I ir "īstais" troņmantinieks Dmitrijs. 1606. gada 17. maijā sacelšanās rezultātā Viltusdmitrijs I tika nogalināts un Vasilijs Šuiskis tā paša gada 1. jūnijā kronējās par Krievijas caru.
Šuiska valdība atzina, ka troņmantinieks Dmitrijs tika nogalināts pēc cara Borisa Godunova pavēles. Vasilija Šuiska varai bija maz autoritātes, tomēr viņam izdevās apspiest Bolotņikova sacelšanos. Parādoties vēl vienam pretendentam uz cara troni - Viltusdmitrijam II, Vasilija Šuiska vara vēl vairāk samazinājās. Tomēr cars vēl kādu laiku noturējās pie varas, lielā mērā pateicoties brālēna Mihaila Skopina-Šuiska karadarbībai, kuru atbalstīja zviedru karaspēks Jakoba Delagardija vadībā, kas sakāva Viltusdmitrija II karaspēku.
Tomēr cīņās par Krievijas troni tieši iesaistījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks, un pēc tam, kad Polijas karalis Sigismunds III sakāva krievu karaspēku, Maskavas bajāri atcēla Vasiliju Šuiski no troņa. Vēlāk Šuiskis kā gūsteknis tika nodots poļu hetmanim Staņislavam Žolkevskim. Miris ieslodzījumā Gostiņinā.
Atsauces
Ārējās saites
.png){kind=small}
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
