Vīnes kongress
Eiropas valstu konference 1814. un 1815. gadā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Vīnes kongress" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Saskaņā ar sabiedroto iepriekšēju lēmumu Vīnes kongress sanāca 1814. gada oktobrī Vīnē. Kongresā piedalījās visi Eiropas tobrīdējie un daudzi bijušie valdnieki, kas pēc Franču revolūcijas un Napoleona karu laikā bija zaudējuši savu varu, kā arī visu Eiropas valstu diplomāti.
Krievijas Impēriju kongresā pārstāvēja ķeizars Aleksandrs I, Kārlis Roberts Neselrode, Andrejs Razumovskis un Gustavs Ernsts fon Stakelbergs.
Lielbritāniju — hercogs Arturs Velingtons, Roberts Stjuarts, Čārlzs Stjuarts, Vilmārs Ketkārts un Ričards Trenčs.
Austriju pārstāvēja ķeizars Francis II un kanclers Klēmenss fon Meternihs, Johans fon Vesenbergs-Ampringens, Frīdrihs fon Gencs.
Prūsiju pārstāvēja kanclers Karls Hardenbergs un Vilhelms Humbolts.[1]
Šīm četrām lielvalstīm kongresā bija vadošā loma un izšķirošais vārds. Vēlāk pieaicināja arī Francijas ārlietu ministru Taleirānu.
Kongresā ar mazākām pilnvarām piedalījās arī pārstāvji no Portugāles, Spānijas un Zviedrijas. Kongresā bija arī citas tautas, piemēram, Dānija, Nīderlande, Šveice, Sardīnijas Karaliste u.c.
Uz kongresu ieradās arī pārstāvji un delegācijas no pilsētām, korporācijām, reliģiskajām organizācijām un īpašu interešu grupu pārstāvji – piemēram, delegācija, kas pārstāvēja Vācijas izdevējus, prasot autortiesību likumu un preses brīvību. Pārstāvētas bija ap 200 Eiropas valstis un karalistes.