Wikimedia projekta saraksts From Wikipedia, the free encyclopedia
Sarakstā apkopotas tās vietas Slovākijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Slovākijas ir iekļautas 7 vietas (5 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 13 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā[1]. Slovākija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1993. gada 31. martā.
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Banska Štjavnica vēsturiskā pilsēta un tehniskie objekti tās tuvumā | Banska Bistricas apgabals 48°27′29″N 18°53′47″E | 1993 | Kultūra | iv, v | Gadsimtu gaitā Banska Štjavnicas pilsētu ir apmeklējuši daudzi izcili inženieri un zinātnieki, kas veicinājuši tās atpazīstamību. Vecais viduslaiku ieguves centrs izauga par pilsētu ar renesanses pilsētām, 16. gadsimta baznīcām, elegantiem laukumiem un pilīm. Pilsētas centrs iekļauhas apkārtējā ainavā, kur atrodas svarīgas kalnrūpniecības un metalurģijas darbības relikvijas[2]. | 618 | |
Levoča, Spišas pils un saistītie kultūras pieminekļi | Prešovas un Košices apgabali 48°59′57″N 20°46′3″E | 1993 | Kultūra | iv | Spišas pils ir viens no lielākajiem 13. un 14. gadsimta militārajiem, politiskajiem un reliģiskajiem ēku ansambļiem Austrumeiropā. Tas veidots romānikas un gotikas arhitektūras stilos un palicis ļoti neskarts. Levočas pilsētas vēsturiskais centrs ir dibināts 13. un 14. gadsimtā. Lielākā daļa no vēsturiskajām ēkām ir labi saglabājušās. Pilsētā atrodas 14. gadsimtā būvētā baznīca ar saviem 15. un 16. gadsimtā veidotajiem altāriem, kas ir izcils vēlās gotikas mākslas darbs[3]. | 620 | |
Vlkolineca | Žilinas apgabals 49°2′30″N 19°16′30″E | 1993 | Kultūra | iv, v | Vlkolineca atrodas Slovākijas centrālajā daļā un šajā vietā ir 45 neskartas ēkas, kas atspoguļo tradicionālās būvniecības iezīmes Centrāleiropas ciematos. Šis ir viens no labāk saglabājušajiem reģioniem ar tradicionālo guļbūvju apbūvi, kas bieži vien atrodama kalnainos apvidos[4]. | 622 | |
Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas | Košices apgabals 48°28′33″N 20°29′13″E (kopā ar Ungāriju) | 1995 | Daba | vii | Pašlaik šajā reģionā konstatētas 712 alas, ko veido tipiskās mērenās zonas karsta sistēma. Šīs alas sniedz ieskatu ģeoloģiskajā vēsturē, vairāk nekā desmit miljonu gadu senatnē[5]. | 725 | |
Bardejovas pilsētas saglabāšanas teritorija | Prešovas apgabals 49°17′36″N 21°16′34″E | 2000 | Kultūra | iii, iv | Bardejova or maza, bet labi saglabājusies nostiprināta viduslaiku pilsēta, kas raksturīga šajā reģionā. Pilsētā atrodas neliels ebreju kvartāls ar 18. gadsimtā veidotu sinagogu[6]. | 973 | |
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā | Prešovas apgabals 49°5′10″N 22°32′10″E (kopā ar Ukrainu un Vāciju) | 2007 | Daba | ix | Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā[7]. | 1133 | |
Koka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļā | Košices, Banska Bistrica, Žilinas un Prešovas apgabali 49°20′10″N 19°33′30″E | 2008 | Kultūra | iii, iv | Koka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļā sastāv no divām Romas katoļu, trīs protestantu un trīs grieķu pareizticīgo baznīcām, kas būvētas starp 16. un 18. gadsimtu. Šīs baznīcas sniedz labu ieskatu bagātīgām tradīcijām vietējā reliģiskā arhitektūrā, kas raksturo latīņu un bizantiešu kultūras[8]. | 1273 |
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
Gemera un Abovas baznīcas ar viduslaiku sienu gleznojumiem | Košices un Banska Bistricas apgabali | 1995 | Kultūra | iv | 580 | |
Tokajas vīna reģions | Košices apgabals 48°9′0″N 21°21′0″E | 2002 | Kultūra | ii, iii, v | 1684 | |
Īstās pļavas — Slovākijas siena vietas | Banska Bistricas un Prešova apgabali | 2002 | Kultūra | v | 1685 | |
Hatama Sofera mauzolejs | Bratislavas apgabals 48°10′00″N 17°10′00″E | 2002 | Kultūra | iv, v, vi | 1731 | |
Romiešu kaļķakmeņi — Romiešu senie pieminekļi Vidusdonavā | Bratislavas apgabals | 2002 | Kultūra | ii, iii, iv, v | 1732 | |
Aizsardzības sistēmas Donavas upē un Komārno - Komāroma | Nitras apgabals 47°45′12″N 18°8′15″E | 2002 | Kultūra | i, ii, iv, v | 1733 | |
Košices pilsētas vēsturiskais centrs | Košices apgabals 48°43′0″N 21°15′0″E | 2002 | Kultūra | ii, iv, v | 1734 | |
Tatru kalnu dabas rezervārti | Žilinas un Prešovas apgabali 49°0′0″N 20°0′0″E | 2002 | Daba | vii, viii, ix, x | 1737 | |
Slovākijas karsta ielejas | Prešovas, Žilinas un Trenčīnas apgabali | 2002 | Daba | viii, ix, x | 1738 | |
Donavas reģiona dabas un kultūras ainava | Bratislavas un Nitras apgabali | 2002 | Jaukti | 1739 | ||
Sēnīšu flora Bukovskes kalnos | Prešovas apgabals 49°5′0″N 22°20′0″E | 2002 | Daba | x | 1740 | |
Herlani geizers | Košices apgabals 48°48′00″N 21°29′00″E | 2002 | Daba | vii | 1741 | |
Lielmorāvijas vietas: slāvu nocietinātā apmetne Mikulčice — Svētās Margaretas baznīca Kopčani | Slovākija (kopš ar Čehiju) | 2007 | Kultūra | iii, iv, v, vi | 5093 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.