Tundra
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tundra (no Kolas sāmu: tūndâr — ‘bezmeža kalns’)[1] ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/Wrangel_Island_tundra.jpg/640px-Wrangel_Island_tundra.jpg)
Arktiskā tundra atrodas uz ziemeļiem no taigas un uz dienvidiem no arktiskajiem tuksnešiem. Tundras dienvidu robežu uzskata par Arktikas sākumu.
Izšķir trīs veidu tundras: Arktiskā, Antarktiskā un alpīnā tundra. Tā var būt purvaina vai akmeņaina. Tundrā pamatā aug augi bez dziļas sakņu sistēmas - lakstaugi, sūnas un ķērpji; vietām aug arī krūmi un pundurkoki. Vasarā atkūst tikai augšējā kārta, dziļākie slāņi — sākot no 25—90 centimetru dziļuma — nekad neatkūst (mūžīgais sasalums). Tundra ir vējaina vieta, vējš mēdz sasniegt ātrumu 100 km/h.
Ziemeļu puslodē tundras raksturīgākie dzīvnieki ir baltā pūce, baltirbe, vilks, baltais zaķis, ziemeļbriedis, garastes susliks.
Tundras klimata josla ir subarktiskā josla. Vidējā temperatūra ir -15 °C. Nokrišņu daudzums ir 350 mm gadā.