From Wikipedia, the free encyclopedia
Toms Kilburns (dzimis 1921. gada 11. augustā, miris 2001. gada 17. janvārī) bija angļu inženieris. Kopā ar Frediju Viljamsu viņš strādāja pie Viljamsa-Kilburna elektronu lampas[1][2] un pie pasaulē pirmā datora, kurā glabājas programmas — maza apjoma eksperimentālās mašīnas (SSEM). Tas bija laiks, kad viņš strādāja Mančestras Universitātē.[3][4][5][6][7][8][9][10][11][12][13][14][15][16]
|
Kilburns ir dzimis Devsburijā, Jorkšīrā, kur viņš apmeklēja Vīlvraitas zēnu klasisko ģimnāziju. Vņš mācījās Sidneja Saseksa koledžā Kembridžā matemātikas bakalaura programmā, tā tika saīsināta uz diviem gadiem Otrā pasaules kara dēļ. Pēc koledžas absolvēšanas Kilburnu nestandarta slepenā darbā pieņēma Č. P. Snovs, un viņš nonāca elektronikas iznīcinātājkursā, pirms tika norīkots darbā Telekomunikāciju izpētes nodaļā Malvernā, lai izstrādātu radarus Frederika Kalanda Viljamsa vadībā.
Kilburna darbs kara laikā modināja viņā entuziasmu attiecībā uz elektroniskajiem datoriem. Tajā laikā galvenais tehniskais šķērslis to attīstībai bija tas, ka nebija nekādu praktisku līdzekļu, kā uzglabāt datus un komandas. Kilburnam un Viljamsam sadarbojoties, tika izveidota atmiņas ierīce, kuras pamatā bija katodstaru elektronu lampa, kuru nosauca par Viljamsa-Kilburna elektronu lampu. Patents tika pieteikts 1946. gadā.
1946. gada decembrī Viljamss pieņēma Mančestras elektrotehnikas vadītāja amatu un norīkoja Kilburnu darbā no Malvernas pie sevis. Abi kopā viņi attīstīja savu izveidoto atmiņas iekārtu. 1948. gadā Kilburns to prakstiski testēja, uzbūvējot maza apjoma eksperimentālo mašīnu, kas 1948. gada 21. jūnijā kļuva par pirmo programmu glabājošo datoru, kurš pats varēja palaist programmu.
Sava darba dēļ Mančestrā viņš saņēma doktora grādu[17] un bija paredzējis atgriezties Malvernā. Viljamss pārliecināja viņu palikt, lai universitātes sadarbības projektā attīstītu Ferranti Mark 1 — pasaules pirmo komerciālo datoru. Nākamos trīs gadu desmitus viņš vadīja viena Mančestras datora attīstību pēc otra,[18] tai skaitā Atlas un MU5.
Savas karjeras laikā Mančestras Universitātē Kilburns piedalījās datorzinātnes skolas dibināšanā, 1964. gadā kļūstot par pirmo departamenta vadītāju. Viņš strādāja arī kā dekāns zinātņu fakultātē (1970—1972) un kā kanclera vietnieks universitātē (1976—1979).
Kilburns saņēma ļoti daudz balvu, tai skaitā:
Viņa nominācijā Karaliskajai Sabiedrībai ir rakstīts:
"Mančestras Universitātes datorinženierijas profesors. Viņš bija inženierijas pionieris universālā elektroniskā ciparu datora izstrādē un ir devis lielu ieguldījumu straujajai attīstībai, kas ir notikusi pēdējo 15 gadu laikā šajā jomā. Viņa ieguldījums aptver visu no vispārīgas sistēmas projektēšanas līdz pat izgudrojumiem liela ātruma shēmās, lai apmierinātu attiecīgās vajadzības. Viņa pēdējā mašīna "Atlas" ļoti iespējams šobrīd ir vismodernākā visā pasaulē. "[19]
1943. gadā Kilburns apprecēja Irenu Meirsdeni, viņi uzaudzināja dēlu un meitu.
Kilburns regulāri pavadīja brīvdienas kopā ar ģimeni Blekpūlā, bet viņš vienmēr atgriezās uz Manchester United futbola kausa izcīņas čempionāta pirmo sezonas spēli. Viņš devās pensijā 1981. gadā un nomira Mančestrā no pneimonijas pēc vēdera operācijas.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.