Tibetas kalniene
plakankalne un reģions Centrālāzijā un Austrumāzijā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Tibetas kalniene (tibetiešu: བོད་ས་མཐོ།, bod sa mtho), arī Tibetas plakankalne un Cjindzanas kalniene (ķīniešu: 青藏高原, piņjiņs: Qīng–Zàng gāoyuán) ir plaša plakankalne Centrālāzijā un Austrumāzijā, kas aptver lielāko daļu Tibetas autonomā reģiona, daļu no Ķīnas Cjinhai provinces, kā arī Ladākhu (Indijas savienības teritoriju) un Indijas štata Himāčalas Pradēšas ziemeļus. Ziemeļos to norobežo Kuņluņa kalnu grēda, bet dienvidos un dienvidrietumos attiecīgi Himalaji un Karakorums. Tibetas kalniene rietumu—austrumu virzienā plešas aptuveni 2500 km, bet no ziemeļiem uz dienvidiem — aptuveni 1000 km. Aptuvenā platība ir 2,5 miljoni km². Tibetas kalniene ir pasaulē augstākā plakankalne virs jūras līmeņa (vidēji no 4000 līdz 5000 m vjl.), tādēļ tā tiek dēvēta par “Pasaules jumtu”.
Tibetas kalniene | |
---|---|
Centrālāzija, kur iekrāsotas teritorijas, kas augstākās par 1600 metriem virs jūras līmeņa. Tibetas kalniene iekrāsota brūnos toņos. Dienvidos esošie Himalaji nav daļa no Tibetas kalnienes | |
Kontinents | Āzija |
Valstis | |
Garums | ~2500 km |
Platums | ~1000 km |
Tibetas kalniene Vikikrātuvē |
Tibetas kalnienē atrodas vairāku Āzijas lielo upju iztekas. Šeit sākas Jandzi, Huanhe, Inda, Brahmaputra, Mekonga un Salvina. Jandzi, Huanhe un Mekongas augštecē ir dziļas aizas, līdz pat 2000—3000 metriem.[1] Daudz ezeru, galvenokārt sālsezeri, lielākie no tiem ir Namco, Sellings un Dangrajuma ezers.