Talmūds

Talmūds^[1] (ivritā: תלמוד – ‘mācība’) ir pēc Toras vissvarīgākais jūdaisma teksts, kas aptver līdz pat 10 000 lappusēm vairāk nekā desmit sējumos. Divi pazīstamākie Talmūda varianti ir "Babilonijas Talmūds", kas tapis ebreju diasporas reliģiskajos centros Surā un Pumbeditā, un daudz īsākais "Jeruzalemes Talmūds". Abas Talmūda versijas satur apmēram 500 gadu laikā tapušus un vēlāk kanonizētus rabīnu komentārus par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.

Talmūda traktāta "Berahot" sākums, kas satur tekstu no Mišnas un Gemaras vidū un vēlākus komentārus abās pusēs

Struktūra

Talmūda kodols ir Mišna (משנה – 'atkārtošana'), ko tradicionāli uzskata par to Toras daļu, kuru Mozus Sinaja kalnā ir sākotnēji saņēmis mutiskā veidā, un kas rakstveidā apkopota tikai ap m.ē. 200. gadu, pēc Jeruzalemes tempļa nopostīšanas, romiešu represijām un agrīno kristiešu aktivitātēm. Nedaudz jaunāka Talmūda daļa ir Gemara (aramiešu: גמרא zinātne), kas tapusi ap 500. gadu kā izvērstākas rabīnu diskusijas par Mišnas tēmām un ietver juridiskus, bet arī medicīnas, vēstures, dabaszinātņu un pedagoģijas jautājumus.

Tieši Gemaras daļa būtiski atšķiras Talmūda Babilonijas un Jeruzalemes izdevumos. Pirmais drukātais Talmūda izdevums 16. gadsimtā saturēja arī vēlāko laiku komentārus, kas pārsvarā tapuši viduslaiku Eiropā (skatīt attēlu). Jaunākie Babilonijas talmūda izdevumi bastās pēc 1870. gada Viļņā izdoto tekstu 37 sējumos, kas pazīstams kā "Viļņas šas", kas satur 5894 iespiedlapas.

Talmūds sastāv no 6 pamatdaļām, kas katra satur 7–12 traktātus. Pamatdaļu nosaukumi:

• Zeraim (זרעים – 'sēja'), satur 11 traktātus par lūgšanām, pabalstiem priesteriem, nespējiniekiem un svešiniekiem,
• Moed (מועד – 'svētku laiki') – 12 traktāti par sabata svinēšanu un svētku kalendāru,
• Našim (נשים – 'sievietes') – 7 traktāti par ģimenes tiesībām,
• Nezikin (נזיקין – 'nodarījumi') – 10 traktāti par sodiem un postījumu atlīdzināšanu,
• Kodašim (קדשים – 'svētnīcas') – 11 traktāti par ziedojumiem, rituāliem, ēšanas likumiem,
• Tohorot (טהרות – 'tīrība') – 12 traktāti par rituālo vietu tīrību.

Talmūda vēsture

Babilonijas Talmūda mūsdienu izdevums

Sākotnēji liela daļa jūdaisma mutvārdu teoloģijas netika pierakstīta un nākamajām paaudzēm tā tika nodota mutvārdu formā. Šī situācija radikāli mainījās pēc ebreju neatkarības zaudēšanas m.ē. 70. gadā pēc romiešu-jūdu kara un tam sekojošajām romiešu represijām. Vēl svarīgāk – pirmo reizi daudzu gadsimtu laikā jūdaisms bija palicis bez savas galvenās svētnīcas un ikdienas upurvietas – Jeruzalemes tempļa. Šie jaunie un bīstamie apstākļi neveicināja mierīgas jūdaisma studijas. Lai nodrošinātu teoloģijas zināšanu nodošanu nākamajām paaudzēm, rabīni sāka veikt pierakstus. Rabīns Juda haNasi pabeidza savu darbu pie Mišnas izveidošanas ap 200. gadu. Mišna ir juridisko viedokļu un debašu apkopojums. Tās teksts ir koncentrēts, pieminot vai nu rabīnu diskusiju galvenos punktus, vai arī lēmumus, kas acīmredzot pauda rabīnu vairākuma viedokli.

Turpmākos trīs gadsimtus rabīni Izraēlā un Babilonijā analizēja un diskutēja par Mišnu. Šīs diskusijas veido Gemaru, kas fokusējas uz Mišnas rabīnu lēmumu un viedokļu tālāku izskaidrošanu. Katras diskusijas sākumā parasti ir kāds no Mišnā atrodamajiem lēmumiem. Tas tiek analizēts un salīdzināts ar citiem, savdabīgā teoloģiskā disputā starp jautātāju (makshan) un atbildētāju (tartzan). Vēl viena no Gemaras funkcijām ir Torā atrast pareizo pamatojumu daudzajiem Mišnas lēmumiem, kā arī izskaidrot to rašanās loģikas procesu.

Atsauces

1. «Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) lēmumi un ieteikumi». Valsts valodas centrs. Skatīts: 2014. gada 28. aprīlī. Talmūds, nevis Talmuds;