Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts. Šos starus sauc par leņķa malām, bet staru kopējo sākumpunktu — par leņķa virsotni.[1] Leņķi var definēt arī kā figūru, ko veido sākumpunktā fiksēts stars, kuru griež ap šo punktu līdz uzdotajam stāvoklim — tādā gadījumā leņķis ir stara pagrieziena mērs.
Leņķu mērīšana
SI leņķa mērvienība ir radiāns. Vienu radiānu liels leņķis no riņķa līnijas (kuras centrs sakrīt ar leņķa virsotni) atšķeļ loku, kura garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu. Cita bieži izmantota leņķa mērvienība ir leņķa grāds un tā daļas — leņķa minūte un leņķa sekunde. Viens grāds ir deviņdesmitā daļa no taisna leņķa.
Leņķu iedalījums
Leņķus iedala šauros (0° līdz 89°), taisnos (90°) , platos (91° līdz 179°) , izstieptos (180°), atvērtos (181° līdz 359°) un pilnos (360°).
Stereometrijā apskata arī telpiskus leņķus.
Leņķu īpašības
- Savstarpēji krustleņķi ir vienādi;
- Ja divas paralēlas taisnes krusto trešā, to kāpšļu leņķi ir vienādi;
- Summa blakusleņķiem ir 180°;[2]
Skatīt arī
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
