Sātanisms rietumu kultūrā ir reliģiska tradīcija, kas vairākās formās pieņēmis Sātanu kā pārdabisku būtni, baznīcas varas un Dieva ienaidnieku, arī jūdaistu, kristiešu un islamistu kanona pretinieku. Sātanisms ticis saistīts ar ķecerību un okultismu. Sātanisti godina vai pielūdz Sātanu.
Bāls, ap 14-12 gs. p.m.e., bronza statuete, atrasta Ugaritā, mūsdienu Sīrijā, Luvras muzejs, Parīzē
Kritušie eņģeļi, Hieronīms Boss, Prado muzejs, Madridē
Erceņģelis Miķelis karo ar "lielo pūķi, veco čūsku, ko sauc par velnu un sātanu" Guido Reni, 1636. gadā
Antikrists un velns, Luka Siņoreli Luca Signorelli, 1501. gadā
Kokgriezums, No raganu medību rokasgrāmatas Compendium Maleficarum, autors Francesco Maria Guazzo ap 1608. gadu[1] Sātans, Gustave Dore 1866. gadā Paradise Lost Miltona poēmai "Zaudētā paradīze" gravējums
Uz leju vērsta pentagramma tiek bieži lietota kā sātanisma simbols, piemēram "Seta Tempļa" atribūtikā[2]