Suvalku koridors
From Wikipedia, the free encyclopedia
Suvalku koridors (angļu: Suwałki Gap, Suwałki corridor) ir mazapdzīvota teritorija ap Lietuvas un Polijas robežu, kas atrodas uz īsākā ceļa starp Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu Polijas pierobežā.
Šis sastrēguma punkts ir kļuvis stratēģiski un militāri nozīmīgs, kopš Polija un Baltijas valstis pievienojās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO). Robeža starp Poliju un Lietuvu izveidota pēc 1920. gada Suvalku vienošanās, taču starpkaru periodā tai bija maza nozīme, jo Polijas zemes tolaik stiepās tālāk uz ziemeļaustrumiem, savukārt Aukstā kara laikā Lietuva bija Padomju Savienības sastāvā, bet komunistiskā Polija bija Padomju Savienības vadītās Varšavas pakta dalībvalsts. Padomju Savienības un Varšavas pakta sabrukums saasināja robežas, kas šķērsoja īsāko sauszemes ceļu starp Kaļiņingradu (kas ir teritoriāli izolēta) un Baltkrieviju (Krievijas sabiedrotā). Baltijas valstīm un Polijai galu galā pievienojoties NATO, šis šaurās robežas posms starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp Krieviju un Baltkrieviju, no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos hipotētisks militārs konflikts, 65 km garās zemes joslas ieņemšana starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. NATO bažas par Suvalku koridoru pastiprinājās pēc 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu un uzsāka karu Donbasā, un vēl vairāk pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Šīs bažas lika aliansei palielināt savu militāro klātbūtni šajā reģionā.[1][2]