Sterilizācija (latīņu: sterilis — ‘neauglīgs’) ir dažādu priekšmetu, šķidrumu, pārtikas produktu, pārsienamā un brūces materiāla, operācijas veļas, ārstniecisko šķīdumu apstrāde ar fizikālām metodēm, lai iznīcinātu mikrofloru.[1]
Pārsienamo materiālu un veļu parasti sterilizē speciālās metāla tvertnēs, tās ievietojot autoklāvā 120—132 °C temperatūrā un 150—200 kPa (1,5—2 at) spiedienā; ķirurģiskos instrumentus — vārot 25—30 minūtes (ja ir aizdomas par anaerobisko infekciju — līdz 40—45 minūtēm); traukus — speciālos skapjos 150—160 °C temperatūrā 10—15 minūtes; optiskos instrumentus (cistoskopus, laparoskopus, torakoskopus un urīnceļu katetrus) — formalīna tvaikos 24 stundas; asinsvadu katetrus — speciālos šķīdumos. Gumijas cimdus var sterilizēt autoklāvā. Šuvju materiālu (zīdu, ketgutu, perlonu u.c.) sterilizē speciāli šim nolūkam pagatavotos šķīdumos.
Sterilizācijas procesu atdala no tīrīšanas procesa laikā vai telpā. Darbinieks, kas veic sterilizāciju, nodrošina, lai nenotiktu nesterilo un sterilizēto objektu saskare (viena virziena princips "nav atpakaļceļa").
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
