Rotaru dziesmas ir kļuvušas par Padomju Savienības popmūzikas klasiku. Sofija ir piedalījusies septiņās muzikālās filmās, debitējot 1971. gadā filmā "Sarkanā Rūta", kā arī atveidojusi galvenās lomas filmās "Kur tu esi, mīlestība?" (1980) un "Dvēsele" (1981). Viņa ir uzstājusies ar koncertprogrammām ASV, Āzijā, Eiropā un Austrālijā. Sofija Rotaru ir apbalvota ar neskaitāmām prēmijām, balvām un medaļām.
1986. gadā Rotaru bija pirmā popmūzikas dziedātāja, kurai tika piešķirts prestižais tituls "PSRS nopelniem bagātā māksliniece". Bijušais Ukrainas prezidentsLeonīds Kučma 2002. gada augustā Sofijai Rotaru piešķīra titulu "Ukrainas varone" par "izciliem personīgiem nopelniem mākslas sfērā", godinot dziedātāju piecdesmit piektajā dzimšanas dienā.
Pēc smagā trieciena saistībā ar vīra Anatolija Jevdokimenko (kurš bija viņas ilggadējais producents un programmas vadītājs) nāvi 2002. gadā no insulta, Sofija uz laiku pārtrauca aktīvu darbību uz skatuves. Pēc laulātā drauga nāves divas reizes devās uz klosteri. Pēc vairāku mēnešu sērošanas 2003. gadā, Rotaru atkal nokļuva krievu un ukraiņu mūzikas tabulu virsotnēs.
Profesionālā līmenī uzstājas arī viņas jaunākā māsa Aurika, apvienojot solo karjeru ar uzstāšanos kā fona dziedātājai, kā arī brāļa un māsas — Lidijas un Jevgeņija duets. Atšķirībā no Aurikas, Lidija un Jevgeņijs, kas uzstājās 80. gaduItālijas popmūzikas stilā, neguva ievērojamus panākumus un 1992. gadā pārtrauca uzstāties.
Vīrs — Anatolijs Jevdokimenko — Ukrainas Tautas skatuves mākslinieks (1941—2002);
Dēls — Ruslans;
Vedekla — Svetlana;
Mazbērni — Anatolijs un Sofija.
Brāļi — Anatolijs un Jevgeņijs Rotaru (basģitāra, vokāls) — strādājuši par vokāliem - instrumentālajā ansamblī Orizonts Oļega Milišteina vadībā.