Socioloģija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Socioloģija (no latīņu: socius — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.[1] Tā ir sociālā zinātne, kas izmanto dažādas metodes empīriskai izpētei[2] un kritiskai analīzei,[3] lai radītu izpratni par cilvēku sociālajām rīcībām, sociālajām struktūrām un funkcijām. Daudzu sociologu mērķis ir veikt izpēti, kuru varētu tiešā veidā lietot sociālās politikas un labklājības veicināšanai, savukārt citi koncentrējas galvenokārt uz sociālo norišu teorētisku izpratni bez tiešas secinājumu izmantošanas praksē. Izpētes tēmas svārstās no mikrolīmeņa individuālu aģentu mijiedarbes līdz makrolīmeņa sistēmām un sabiedrības struktūrām.[4]
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: vietumis, laikam sasteigta tulkojuma dēļ nav pat saprotama doma Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Socioloģijas tradicionālās fokusu tēmas ietver sabiedrības slāņus, sabiedrības noslāņošanos, sociālo mobilitāti, reliģiju, sekularizāciju, likumus, seksualitāti un devianci. Ņemot vērā, ka pilnīgi visas cilvēka darbības jomas ir pakļautas mijiedarbei starp sociālo struktūru un individuāliem aģentiem, laika gaitā socioloģija ir paplašinājusi izpētes loku uz veselības, medicīnas, militārajām un soda institūcijām, internetu, kā arī sabiedriskās darbības lomu zinātnisku zināšanu attīstībā.
Zinātnisko metožu loks arī ir paplašinājies. Sociālie pētnieki izmanto dažādas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Valodniecības un kultūras attīstība 20. gadsimta vidū novedusi pie arvien plašākas interpretatīvās, hermeneitiskās un filozofiskās pieejas sabiedrības analīzei. Pretēji tam, pēdējās desmitgades ir pieredzējušas jaunu izaugsmi analītisku, matemātisku un datorizēti spēcīgu metožu attīstībā, piemēram, aģentu mijiedarbes modelēšanā un sociālo tīklu analīzē.[5][6]