Slovēnija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Slovēnija (slovēņu: Slovenija), oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Austriju ziemeļos, Ungāriju ziemeļaustrumos, Horvātiju austrumos un dienvidos, kā arī ar Itāliju rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo Adrijas jūra. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem Alpi. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km2, valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Ļubļana.
Slovēnijas Republika Republika Slovenija |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: Zdravljica |
||||||
Slovēnija (tumši zaļā krāsā)
Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā) |
||||||
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Ļubļana 46°03′N 14°30′E | |||||
Valsts valodas | slovēņu valoda2 | |||||
Reģionālās valodas | ungāru valoda, itāļu valoda[1] | |||||
Etniskās grupas | 83% slovēņi, 2% serbi, 2% horvāti, 1% bosnieši, 12% citi un nenorādīti[2] |
|||||
Valdība | Parlamentāra republika | |||||
- | Prezidents | Nataša Pirca Musara | ||||
- | Premjerministrs | Roberts Golobs | ||||
Neatkarība | ||||||
- | No Austroungārijas Impērijas, izveidojot Slovēņu, horvātu un serbu valsti | 1918. gada 29. oktobrī | ||||
- | No Dienvidslāvijas | 1991. gada 25. jūnijā[3][4] | ||||
Iestāšanās ES | 2004. gada 1. maijā | |||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 20,273 km² (153.) | ||||
- | Ūdens (%) | 0,7[5] | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2010. gadā | 2 048 951[6] (145.) | ||||
- | 2002. gada tautas skaitīšana | 1 964 036 | ||||
- | Blīvums | 101[7]/km² (106.) | ||||
IKP (PPP) | 2010. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $56 314 miljardi[8] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $28 030[8] | ||||
Džini koef. (2007) | 28,4 (zems) | |||||
TAI (2010) | ▲ 0,828[9] (ļoti augsts) (29.) | |||||
Valūta | Eiro (€)3 (EUR ) |
|||||
Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
- | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
Interneta domēns | .si4 | |||||
Tālsarunu kods | +386 | |||||
1Kā noteikts Slovēnijas Republikas ģerboņa, karoga un himnas noteikumos ("Zakon o grbu, zastavi in himni Republike Slovenije ter o slovenski narodni zastavi") kopš 1994. gada un publicēts Slovēnijas Nacionālās asamblejas tīmekļa vietnē.[10][11][12] 2 Itāļu valoda un Ungāru valoda ir atzītas par oficiālām valodām atsevišķos reģionos. 3 Līdz 2007. gadam: Slovēnijas tolārs. 4 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. |
Eiropas Savienības, Eirozonas, Šengenas līguma, NATO un OECD dalībvalsts. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju tā ir visattīstītākā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.
Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām Eiropas kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās dažādās valodu saimēs — slāvu, ģermāņu, romāņu un somugru — ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo desmitgažu laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. 2002. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie — imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.
Lai arī Slovēnija ir sekulāra valsts, visizplatītākā reliģija valstī ir katoļticība, kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir islāms, kam pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki (lielākā daļa musulmaņu Slovēnijā ir bosniešu izcelsmes).