Skolas iela ir iela Rīgas Centra rajonā. Tā sākas no Bruņinieku ielas un beidzas krustojumā ar Elizabetes ielu. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Bruņinieku ielas.
Ielas malā izbūvēts veloceļš Centrs—Berģi.
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Skolas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ātrie fakti Pamatinformācija, Pilsēta ...
Aizvērt
Nosaukumu Skolas iela (vācu: Schulenstraße) tā ieguvusi no Ģertrūdes baznīcas skolas (dibināta 1632), pirmo reizi iezīmēta 1754. gada priekšpilsētas kartē. Tagadējā iela izveidota pēc priekšpilsētu nodedzināšanas 1812. gada kara laikā. Baltijas pārkrievošanas laikā lietoja arī ielas krievisko nosaukumu (Школьная улица).
Ielas apbūve veidojusies galvenokārt 1901.—1913. gadā. Vācu okupācijas laikā 1941.—1944. gadā ielas nosaukums bija Kārļa Ernesta fon Bēra iela (Karl Ernst von Baer Straße) vācbaltiešu biologa K. E. fon Bēra vārdā, bet Latvijas PSR laikā 1971. gadā to pārdēvēja par Andreja Upīša ielu rakstnieka Andreja Upīša vārdā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā ielai tika atjaunots pašreizējais nosaukums.[1]
Baznīcas iela ir savienota ar šādām ielām:
- Skolas iela 1, savrupnams, celts 1889. gadā pēc arhitekta Johanesa Koha projekta, Latvijas Sarkanā Krusta biedrības Galvenās valdes mītne (1921—1940), tagad Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valdījumā
- Skolas iela 2, agrāk kinoteātris "Pionieris", vēlāk "Club Essential", tagad klubs El Divino
- Skolas iela 3, arhitekta Augusta Reinberga 1905. gadā projektēta 4 stāvu mūra dzīvojamā ēka. Agrākā Fundamentālās bibliotēkas J. Misiņa Latviešu literatūras nodaļas, tagadējā Latvijas Ārstu biedrības ēka
- Skolas iela 5, agrākā Rīgas pašvaldību darbinieku slimokases ēka, celta 1937. gadā pēc arhitekta Aleksandra Klinklāva projekta, tagad medicīnas sabiedrība ARS
- Skolas iela 6, īres nams, celts 1913.-1914. gadā pēc arhitekta P. Mandelštama un inženiera E. fon Trompovska projekta, agrāk Ebreju sabiedriskā nama iegūšanas un izmantošanas a/s "Vienība" īpašums, vēlāk Latvijas PSR Politiskās izglītības nams, tagad Rīgas ebreju kopienas kultūras centrs, muzejs "Ebreji Latvijā"
- Skolas iela 9, īres nams, celts 1894. gadā pēc arhitekta Pēkšēna projekta
- Skolas iela 11, agrākā Valsts vācu klasiskās ģimnāzijas ēka, vēlāk Studentu poliklīnika, tagad RTU Rīgas Biznesa skola
- Skolas iela 12, dzīvoja Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, likuma par īpašumu denacionalizāciju un zemes reformu autors, zvērināts advokāts Andris Grūtups
- Skolas iela 13, Igaunijas Republikas vēstniecības ēka
- Skolas iela 15, Kaņepes Kultūras Centrs, iepriekš Jāzepa Mediņa mūzikas skola; arhitekts Rūdolfs Heinrihs Cirkvics.
- Skolas iela 18, dzīvoja baletdejotāja Māra Liepas ģimene.[2]
- Skolas iela 20, īres nams, celts 1913. gadā pēc arhitekta E. fon Irmera projekta. Krievijas Federācijas vēstniecības vīzu centrs
- Skolas iela 28, agrākā Latvijas Darba ministrijas, vēlāk Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamenta, Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas, tagad Latvijas Republikas Labklājības ministrijas ēka
- Skolas iela 32, agrākā Rīgas Valsts Parauga pamatskolas (1922—1940), vēlākās Rīgas pilsētas 49. septiņgadīgās pamatskolas, tad Rīgas 12. vidusskolas un Rīgas Herdera vidusskolas ēka
Skolas iela 3 (arhitekts
Augusts Reinbergs, 1905)
Skolas iela 4 (
Jānis Alksnis, 1910)
Skolas iela 5 (
Aleksandrs Klinklāvs, 1937)
Skolas iela 10
Skolas iela 11 (Edgars fon Irmers, 1912)
Skolas iela 12
Skolas iela 12a (
Jānis Gailis, 1912)
Skolas iela 13 (
Edmunds fon Trompovskis, 1901)
Skolas iela 14
Skolas iela 19 (
Frīdrihs Šefels, 1909)
Skolas iela 20 (arhitekts Edgars fon Irmers, 1913)
Skolas iela 22
Skolas iela 28
Skolas iela 30
Skolas iela 32 (
Konstantīns Pēkšēns, 1904)
Skolas iela 38 (
Jānis Alksnis, 1910)
Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4
.jpg)
Rīga
Skolas iela Vikikrātuvē
