Sirds ritma variabilitāte
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sirds ritma variabilitāte (angļu: heart rate variability (HRV)) ir fizioloģiska parādība laika intervālos starp sirdsdarbības sitieniem. To mēra ar variāciju un sitienu intervālu izmaiņām.
Šis raksts ir izolēts. Uz to nenorāda neviens cits raksts. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot uz to saites no saistītiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Citi izmantotie termini ietver: "cikla garuma variabilitāte", "R — R variabilitāte" (kur R ir punkts, kas atbilst EKG viļņa QRS kompleksa maksimumam; un RR ir intervāls starp secīgajiem R), un "sirds perioda variabilitāte".
Sitienu noteikšanai tiek izmantotas šādas metodes: EKG, asinsspiediens, ballistokardiogrammas,[1][2] un pulsa viļņu signāls, kas iegūts no fotopletismogrāfijas (PPG). EKG tiek uzskatīts par labāku, jo tas nodrošina skaidru viļņu formu, kas ļauj vieglāk izslēgt sirds sitienus, kuru izcelsme nav sinoatriālajā mezglā. Termins "NN" tiek izmantots RR vietā, lai uzsvērtu to, ka apstrādātie sitieni ir "normāli" sitieni.