Sienāži
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta. Šajā dzimtā ir aptuveni 6400 sugas.[1] Sienāži ir cieši saistīti ar circeņiem. Abas kukaiņu dzimtas pieder taisnspārņu kārtai un Ensifera apakškārtai.[2]
Sienāži Tettigoniidae (Krauss, 1902) | |
---|---|
Pļavu dižsienāzis (Decticus verrucivorus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Taisnspārņu kārta (Orthoptera) |
Apakškārta | Ensifera |
Dzimta | Sienāžu dzimta (Tettigoniidae) |
Sienāži Vikikrātuvē |
Sienāži ir sastopami visos pasaules reģionos, izņemot Antarktīdu. Tie ir plaši izplatīti tropos, īpaši Amazones lietus mežos, bet ir sastopami arī vēsākajos un sausākajos reģionos, piemēram, Austrālijas virsājos, ASV tuksnešos, kā arī Kanādas un Ziemeļeiropas daļās.[2] Tie dzīvo uz lakstaugiem tuvu zemei (pļavās) vai krūmu, dažkārt arī koku, lapotnē. Latvijā pieaugušie sienāži nedzīvo ilgāk kā līdz konkrētā gada vēlam rudenim, jo nepārziemo. Tas nozīmē, ka daudzas sienāžu sugas pilnībā pieaugušas dabā faktiski sastopamas tikai no vasaras sākuma (jūnija — jūlija) līdz rudenim (septembrim — oktobrim).[1]