From Wikipedia, the free encyclopedia
Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā. Tā ir Serbijas valsts valoda un viena no Bosnijas un Hercegovinas valsts valodām. Serbu valoda ir ļoti tuva un pat savstarpēji saprotama ar horvātu, bosniešu un melnkalniešu valodām.
| Serbu valoda српски језик | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [sr̩̂pskiː] | |
| Valodu lieto: | Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina un citas kaimiņu valstis | |
| Pratēju skaits: | 12 miljoni[1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu-slāvu Slāvu Dienvidslāvu Serbhorvātu Serbu valoda | |
| Rakstība: | kirilica (serbu ortogrāfija) latīņu alfabēts (gaevica) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Serbija Bosnija un Hercegovina Kosova | |
| Regulators: | Одбор за стандардизацију српског језика | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | sr | |
| ISO 639-2: | srp | |
| ISO 639-3: | srp | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
No 11. gadsimta serbu valoda tika pierakstīta glagolicas alfabētā.[2] Vēlāk rakstība tika nomainīta pret kirilicu. Pašlaik izmantoto kirilicas rakstību 1812. gadā izveidoja serbu valodnieks Vuks Karadžičs. Serbu valoda galvenokārt tiek pierakstīta, izmantojot tieši kirilicu, lai gan nereti izmanto arī latīņu alfabētu. Serbu valodā atrodami daudzi aizguvumi no grieķu un turku valodām,[2] kā arī mūsdienās ienāk daudzi vārdi no citām pasaules valodām.
Līdz 19. gadsimta vidum nebija standartizēta serbu valodas rakstības forma, lai gan tai bija plaša literatūra. 1850. gadā grupa serbu un horvātu rakstnieku un valodnieku nolēma izveidot standartizētu rakstības formu, kas balstījās uz plaši izmantotā štokaviešu dialekta.[2]
Serbu valodas pierakstīšanai izmanto gan kirilicu, gan latīņu alfabētu.
| Kirilica | Latīņu alfabēts | IPA izruna |
|---|---|---|
| А а | A a | /a/ |
| Б б | B b | /b/ |
| В в | V v | /ʋ/ |
| Г г | G g | /ɡ/ |
| Д д | D d | /d/ |
| Ђ ђ | Đ đ | /dʑ/ |
| Е е | E e | /ɛ/ |
| Ж ж | Ž ž | /ʒ/ |
| З з | Z z | /z/ |
| И и | I i | /i/ |
| Ј ј | J j | /j/ |
| К к | K k | /k/ |
| Л л | L l | /l/ |
| Љ љ | Lj lj | /ʎ/ |
| М м | M m | /m/ |
| Н н | N n | /n/ |
| Њ њ | Nj nj | /ɲ/ |
| О о | O o | /ɔ/ |
| П п | P p | /p/ |
| Р р | R r | /r/ |
| С с | S s | /s/ |
| Т т | T t | /t/ |
| Ћ ћ | Ć ć | /tɕ/ |
| У у | U u | /u/ |
| Ф ф | F f | /f/ |
| Х х | H h | /x/ |
| Ц ц | C c | /ts/ |
| Ч ч | Č č | /tʃ/ |
| Џ џ | Dž dž | /dʒ/ |
| Ш ш | Š š | /ʃ/ |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
