Roš Hašana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Roš Hašana (ivritā: רֹאשׁ הַשָּׁנָה — 'gada galva') ir ebreju svētki, ko parasti sauc par ebreju jauno gadu. To svin ebreju kalendāra septītā mēneša — Tišrei — pirmajā dienā. Roš Hašana ir pirmais no lielajiem jūdaisma "Bijības svētkiem", vai "Desmit nožēlas dienām", kas noslēdzas ar Jom Kipur svētkiem. Roš Hašana ir civilais jaungads, viens no četriem dažādiem jaungadiem ebreju kalendārā. Mišnā rakstīts, ka līdz ar Roš Hašanu sākas šmitas un jubilejas gadu atskaite. Ja Roš Hašana atzīmē cilvēka radīšanu, tad piecas dienas iepriekš, 25 Elulā tiek atzīmēta pasaules radīšana.
Talmūdā rakstīts, ka Dievs Roš Hašanā atver trīs uzskaites grāmatas. Vienā ir taisnīgie, otrā grēcinieki, bet trešajā ir cilvēki, kuros ir nedaudz no grēka un taisnīguma. Taisnīgo vārdi uzreiz tiek ierakstīti dzīvo grāmatā, un Dievs tiem dod vēl vienu dzīves gadu. Grēcinieki tiek izdzēsti no dzīves grāmatas, bet "vidus" cilvēkiem tiek dotas desmit dienas, kuru laikā nožēlot iepriekšējā gada grēkus. Ja viņi to paveic, tad tiek ierakstīti dzīves grāmatā.
Roš Hašana tiek atzīmēta kā Sabats, ar lūgšanām sinagogā un atturēšanos no radoša darba. Sinagogā tiek pūsts šofars, kas gatavots no auna raga, lai atmodinātu ebrejus no "snaudas" un liktu tiek domāt par tuvojošos Tiesas dienu.
Roš Hašanā ebreji viens otram novēl "šana tova" (labu gadu) vai "šana tova umetuka" (labu un saldu gadu). Svētku pirmās dienas pēcpusdienā ir tradīcija noturēt lūgšanas pie dabīgi plūstoša ūdens (upes, jūras), kuru laikā ūdeni tiek mesta maize vai akmentiņi, tādējādi simboliski atbrīvojoties no grēkiem.