Rezistors
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rezistors (no latīņu: resistere — 'pretoties') ir pasīvais elektrisko ķēžu elements, kam piemīt aktīvā (omiskā) pretestība un kas paredzēts vēlamās pretestības iegūšanai elektriskajā ķēdē, lai pārdalītu un regulētu elektrisko enerģiju starp shēmas elementiem vajadzīgās strāvas vai sprieguma vērtības iegūšanai. Rezistorus bieži dēvē vienkārši par pretestībām, kas var radīt pārpratumus, tādēļ pareizāk ir terminu 'pretestība' lietot tikai ķēdes elementa raksturošanai.[1] Rezistori mēdz būt ar pastāvīgu pretestības vērtību vai arī ar maināmu vērtību (maiņrezistori jeb potenciometri un reostati).