Raivis Dzintars (dzimis 1982. gada 25. novembrī Rīgā) ir latviešu politiķis, nacionālistiskās jauniešu apvienības "Visu Latvijai!" dibinātājs, vēlāk tāda paša nosaukuma partijas pirmais priekšsēdētājs un Nacionālās apvienības viens no tās līdzpriekšsēdētājiem, pēc tam valdes priekšsēdētājs (no 2017. gada). Bijis ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos, šobrīd 14. Saeimas deputāts.

Šis raksts ir par latviešu politiķi. Par citām jēdziena dzintars nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ātrie fakti Prezidents, Premjerministrs ...
Raivis Dzintars
Thumb
Raivis Dzintars 2018. gadā
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris  2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris  2014. gada 4. decembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2015. gada 28. maijs  2018. gada 6. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris  2014. gada 4. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Amatā
2010. gada 2. novembris  2011. gada 16. oktobris

Dzimšanas dati 1982. gada 25. novembrī (41 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Siguldas novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Marta Dzintare
Profesija politiķis
Augstskola Latvijas Universitāte
Aizvērt

Biogrāfija

2001. gada vasarā R. Dzintars beidza Rīgas 77. vidusskolu un iestājās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā. 2004. gada rudenī kļuva par žurnālistu laikrakstā "Latvijas Avīze". Bijis "Daugavas Vanagu Latvijā" Rīgas Laumaņa nodaļas vadītājs. 2010. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Brošūru "Pozitīvais nacionālisms" un "Ceturtā atmoda" autors.

R. Dzintars ir precējies, kopā ar sievu Martu audzina divus dēlus.[1][2] Ir latviešu studentu korporācijas "Vendia" biedrs.

Politiskā darbība

Vēl skolas laikā, 2000. gada augustā, R. Dzintars izveidoja nacionāli noskaņotu jauniešu grupu ar nosaukumu "Visu Latvijai!". 2006. gada 14. janvārī, "Visu Latvijai!" pārtopot par politisku partiju, tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju[3] un līdz ar to apturēja darbību žurnālistikā.

R. Dzintaram tiek pārmesta sadarbība ar radikāli labējo krievu nacionālistu politiķi Jevgēņiju Osipovu[4] viņa politiskās darbības sākumā. Laikraksta "Diena" iztaujāts, 2006. gada intervijā[5] viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.[6]

Iekļauts partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā 9. Saeimas vēlēšanās un visos vēlēšanu apgabalos (izņemot Latgales) kandidējis ar 1. kārtas numuru,[7] taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, ievēlēts netika. Vēlēšanās ieguva 5897 plusiņus un 82 svītrojumus.[8] 2007. gada 18. novembrī "Visu Latvijai!" 3. kongresā R. Dzintars nolika partijas priekšsēdētāja pilnvaras un lūdza viņa vietā par partijas priekšsēdētāju ievēlēt Imantu Parādnieku, bet pats ieņēma partijas Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[9] 2008. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" 4. kongresā līdz ar I. Parādnieku tika ievēlēts par vienu no diviem partijas līdzpriekšsēdētājiem.

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Nacionālās apvienības, ko "Visu Latvijai!" veidoja kopā ar partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2011. gadā abas partijas apvienojās, par jaunās partijas vienu no līdzpriekšsēdētājiem kļuva R. Dzintars. Tā paša gada rudenī Saeimas ārkārtas velēšanās ievēlēts 11. Saeimā. 2014. gadā tika ievēlēts arī 12. Saeimā. 2014. gada decembrī nolika deputāta mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kas beidzās 2015. gada maijā.

Kopš 2017. gada R. Dzintars ir partijas "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes priekšsēdētājs — partijas vadītājs bez līdzpriekšsēdētāja. Vada arī organizācijas Saeimas frakciju.

2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā, bet 2022. gada Saeimas vēlēšanās arī 14. Saeimā, saņemot visvairāk plusu (9736) starp Nacionālās apvienības sarakstā kandidējušajiem politiķiem.[10]

Atsauces

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.