Rēzeknes fogti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rēzeknes fogti (vācu: Vogt von Rositten) bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559. gadam.
Fogtejas administratīvais centrs un fogtu rezidence bija Rēzeknes pils (Rozitenes pils) Rēzeknes upes ielejā. Ordeņa fogtu pils Lotigolas zemē uzcelta 1285. gadā, pirmais zināmais Rēzeknes fogts bija Oto Pašedahs. Fogtu pienākumos ietilpa nodevu ievākšana, pils aizsardzība pret lietuviešu un krievu karaspēku uzbrukumiem un piedalīšanās ordeņa karagājienos. Slavenākais Rēzeknes fogts 1482.—1488. gadā bija Valters fon Pletenbergs.
Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs 1558. gadā ordeņa fogtu pili ieķīlāja Polijas karalim, Livonijas kara laikā pili 1577.-1579. gadā ieņēma Krievijas cars Ivans IV Bargais, bet poļu-zviedru kara 1601. un 1625.-1626. gadā Rēzeknes pili ieņēma zviedru karaspēks. Otrā Ziemeļu kara laikā pie Rēzeknes pils 1656. gadā notika kauja starp krievu un zviedru karaspēkiem, kuras laikā Rēzeknes pils tika galīgi sagrauta un zviedru karaspēkam izdevās sakaut daudz lielākus krievu spēkus. 1660. gadā to atkal iekļāva Inflantijas vaivadijas sastāvā, bet pils bija zaudējusi savu agrāko militāro nozīmi. 1712. gadā no pils bija palikušas tikai drupas.
- Rēzeknes ordeņa pilsdrupas mūsdienās
- Rēzeknes fogta pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas)