From Wikipedia, the free encyclopedia
Pārbrauktuve ir sliežu ceļa un autoceļa viena līmeņa krustojums. Vilcienam ir priekšroka šķērsot pārbrauktuvi. Viena līmeņa krustošanās nevēlamos faktorus — iespējamos sadursmes draudus — novērš ceļa pārvada izbūve, t.i. krustošana atšķirīgos līmeņos — pa augšu vai apakšu. Pārbrauktuve rada neērtības gan autovadītājiem — sakarā ar gaidīšanai patērēto laiku, gan visādā ziņā prasa dzelzceļa speciālistu ievērojamu piepūli.
Pārbrauktuves iedala četros tipos: apsargājamas, neapsargājamas, regulējamas un neregulējamas.
Galvenais pārbrauktuves trūkums ir autoceļa un sliežu ceļa krustošana vienā līmenī. Laiku pa laikam gadās iepriekš neparedzētas problēmas, kuras apdraud satiksmes drošību.
Parasti pārbrauktuvi aizver dodot laiku pārbrauktuves atbrīvošanai transportlīdzeklim, kurš to šķērso ar ātrumu ne mazāku par 8 km/h pie maksimālā transportlīdzekļa garuma — 24 m[1] laikā, ko vilciens pārvar braucot ar maksimālo noteikto ātrumu, tuvākā tuvošanās iecirkņa garuma sākumu noapaļojot uz pagarinājumu līdz veselam blokposmam vai veselai sliežu ceļa sekcijai, vai arī nepieciešamības gadījumā ierīkojot atsevišķu izolētu tuvošanās iecirkni. Signalizācijas sistēmas parasti neparedz faktiskā vilciena ātruma diferenci un slēgšanas laiki atšķiras vilcieniem, kuri brauc ar maksimālo ātrumu un lēnajiem vilcieniem, kuri turklāt pusceļā var apstāties, piemēram, lai iekāptu un izkāptu pasažieri, vai lai veiktu sliežu ceļa uzturēšanu vai remontu ar tuvošanās iecirkņa aizņemšanu. Attīstītās dzelzceļa infrastruktūrās šādu sarežģītu diferenci paredzēt ir iespējams. Vienkāršāk un drošāk uzbūvēt ceļu pārvadu, lai atrisinātu problēmu pavisam.
Pārbrauktuves parasti ierīko taisnos sliežu ceļa posmos. Atkarībā no ceļa nozīmes un svarīguma šķērsošanai nepieciešams taisns leņķis, bet kad tas nav iespējams, pieļauj leņķi 90 ÷ 60 ÷ 45 grādu robežās, nodrošinot normatīvos paredzēto redzamības trijstūri, kas atļauj autovadītājiem no pietiekami droša attāluma pamanīt pārbrauktuvei tuvojošos vilcienu.
Pārbrauktuves ierīko līnijās ar vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h. Ja tomēr tiek atļauta ātrāka vilcienu kustība, jārēķinās ar iespējamiem autotransporta korķiem, jo šajā gadījumā pārbrauktuvi aizver grafikā noteiktajā laikā — vismaz 5 min pirms vilciena, bet ja vilciens kavējas, kopējā situācija pasliktinās.
Pārbrauktuves tiešā tuvumā ir paredzēts pietiekama platuma nodalīts gājēju ceļš, ja tas ir arī pieejā; var būt paredzēts atsevišķs veloceļš; var būt arī atsevišķs mājlopu pārdzīšanas ceļš.
Pēc diennakts autotransporta intensitātes, vilcienu summētā skaita, pēc sliežu ceļu skaita pārbrauktuves iedala četrās kategorijās[2].
Pārbrauktuves iedala regulējamās un neregulējamās. Regulējamās pārbrauktuvēs kustību vada ar luksoforu palīdzību neatkarīgi no barjeru esamības vai neesamības, bet neregulējamās autotransporta kustība notiek bez luksoforiem.
Uz apsargājamām pārbrauktuvēm ir dežurants, uz neapsargājamām nav. Ir pārbrauktuves, kurās dežurants situāciju kontrolē no attāluma ar tālkontroles un/vai video sistēmu, neatrodoties tieši pārbrauktuves tuvumā. Dežurējošais darbinieks vai pārbrauktuves dežurants, kurš strādā uz vietas, vienlaicīgi pilda pilnvarota satiksmes regulētāja funkcijas, kā arī signālista funkcijas.
Par pārbrauktuves slēgšanu vai atvēršanu, iekārtojuma vai apkalpošanas mainīšanu un par sabiedriskā transporta regulārā maršruta atvēršanu pāri pārbrauktuvei attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā lemj komisija, kura atkarībā no konkrētā uzdevuma un mērķiem, cik tas tieši skar viņu intereses, var būt šādā sastāvā: dzelzceļa un autoceļa pārvaldītājs; autosatiksmes drošību uzraugošā institūcija; attiecīgās pašvaldības pārstāvis; valsts dzelzceļa inspekcija; un atsevišķos gadījumos valdības pārstāvis. Par pārbrauktuves funkcionālā statusa maiņu informē sabiedrību.
Tiesību aktos noteiktajā kārtībā pārbrauktuves aprīkojamas un apgādājamas ar:
![Thumb](#/media/Attēls:Переезд_возле_о.п._Правиняс_-_Pārbrauktuve_pie_pieturas_punkta_"Praviņas".jpg)
_0.jpg)
Kā iepriekš minēts, pārbrauktuves var aprīkot ar regulējošām signalizācijas sistēmām: automātisko, pusautomātisko un rokvadības.
Automātiskās, kas pilnībā darbojas bez tiešas cilvēka iejaukšanās.
Pusautomātiskām, kad pārbrauktuvi aizver automātika, bet pēc pārbrauktuves atbrīvošanas dežurantam jānospiež attiecīga poga.
Rokvadība, kur dežurants vai cits atbildīgs dzelzceļa speciālists, kam tas uzticēts, saņemot paziņojumu par vilciena tuvošanos vai manevru darbu veikšanu vai grafika vilciena palaišanai noteiktā laikā un situācijās, patstāvīgi aizver pārbrauktuvi, nospiežot attiecīgas pogas, vai ar kurbuli darbinot barjeru mehānismu, vai pārvietojot horizontālās barjeras ar rokām u.tml. Pēc pārbrauktuves atbrīvošanas, tā tādā pašā kārtībā atverama.
Kad tuvošanās iecirkni ilgāku laiku aizņem ceļu mašīnas vai tiek mainītas sliedes, kā arī divceļu līnijās vilcienu kustībai pa nepareizo ceļu, kas nav aprīkots ar nepieciešamo tuvošanās iecirkni, plānveida darbu nodrošināšanai uz pārbrauktuves vai tās tuvumā un citos šķērsošanas traucējumu gadījumos, par to brīdina vilcienu (lokomotīvju) mašīnistus, nepieciešamības gadījumā nosaka ātruma ierobežojumus vilcieniem. Satiksmes organizācijai var būt šādi varianti:
Inženierbūvju avārijas situācijā vai uz būvniecības laiku vai plānveida kapitālā remonta laikā konkrētās pārbrauktuves apbraukšanai var atvērt pagaidu pārbrauktuvi vai noteikt apbraucamos maršrutus, kas saskaņojams ar attiecīgo pašvaldību, ceļa pārvaldnieku, sabiedriskā transporta maršrutu plānošanas institūciju un nepieciešamības gadījumā arī ar autotransporta satiksmes drošības pārraudzības institūciju.
Lai arī kādi tehniski un organizatoriski drošības pasākumi uz pārbrauktuves tiktu vai netiktu nodrošināti, katram satiksmes dalībniekam, šķērsojot pārbrauktuvi, ir jāpārliecinās, vai tai netuvojas vilciens! Vilcienam ir garš pēkšņās bremzēšanas ceļš — aptuveni no 0,5 km — 2,0 km un vairāk atkarībā no vilcienu atļautā ātruma, garenprofila krituma stāvuma un vilciena masas. Vilcienu tikpat viegli kā autotransporta līdzekli apturēt nav iespējams.
Pārbrauktuvēm pie ceļa zīmēm vai luksoforu mastiem un citās publiskās vietās ir informatīvas zīmes ar identifikācijas numuru vai nosaukumu.
Pārbrauktuves vietu raksturo autoceļš, ar kuru tā krustojas (pemēram, E, A, V) kilometrs un pikets vai iela, vai arī ceļš starp ģeogrāfiskiem objektiem. Tāpat arī pati dzelzceļa līnija, kilometrs un pikets. Latvijas Latvijas valsts ceļu mājaslapā ir izvietota karte ar pārbrauktuvēm un to numuriem.
Dzelzceļa pārbrauktuves klājs var būt ar cieto, mīksto vai kombinēto segumu. Cietais segums ir no dzelzsbetona, vai asfaltbetona. Mīkstais no cietās gumijas vai kompozīta materiāliem vai cietās plastmasas vai koka. Pārbrauktuves klājs atrodas uz zemes klātnes un tā ir sliežu režģa ceļa virsbūves konstrukcija ar brauktuvei paredzēto papildaprīkojumu, kas, atkarīga no izvēlētās šķērsprofila konstrukcijas. Virsbūves kopums var sastāvēt no: balasta; pretsliedēm; gumijām, atspiedējbrusām, atbalstbrusām un dēļiem, fiksācijas ķīļiem; smalkas frakcijas šķembām montāžas bloku augstumstarpības kompensācijai, vai kā asfalta balasta materiāls (ja tas konkrētā situācijā ir nepieciešams); montāžas elementu stiprinājumiem (kabas, naglas, skrūves); atkarībā no mīkstā vai cietā seguma var būt asfalta, dzelzsbetona klājums vai dzelzsbetona montāžas bloki, cietās gumija vai cietās plastmasas montāžas bloki, kompozīta bloki vai sekcijas; apzāģēti un veseli koka gulšņi, brusas un dēļi koka klāja segumam; u.c.
Pārbrauktuves klājam jābūt līdzenam — sliežu ceļa malās jābūt vienā līmenī ar sliedes galviņas virsmu, bet sliežu ceļa platuma vidū — paaugstinātam aptuveni 1 cm sliežu ķēžu šuntēšanas nepieļaušanai transportlīdzekļiem ar elektriski neizolētiem gaitekļiem. Līknēs ārējam sliedes pavedienam ierīko aprēķināto paaugstinājumu.
Reņu izmērus (sprauga starp sliedi un pretsliedi — platums, dziļums) un ieejas parametrus konkrēta sliežu ceļa platuma ceļam nosaka attiecīgi dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi un būvju tuvinājuma gabarīts.
Pirms klāja montāžas darbu vadītājs parasti izmanto gatavu plāna un šķērspreofila rasējumu konkrētai pārbrauktuvei vai vadās pēc rokasgrāmatu tipveida zīmējumiem vai pats uzzīmē skici konkrētai vietai, ņemot vārā tos materiālus, kas ir viņa rīcībā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
