Prāvests
From Wikipedia, the free encyclopedia
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no latīņu: praepositus — 'tas, kurš nolikts priekšā'[1]) ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Katolicismā sākotnēji tā sauca benediktiešu klostera vadītāja (abata) vietnieku — prioru. Jau vēlāk par prāvestu atsevišķās Eiropas zemēs (galvenokārt — Centrāleiropā un Austrumeiropā) sāka saukt domkapitula vadītāju vai arī draudzes garīdznieku. Mūsdienās katoļi par prāvestu sauc diecēzes iecirkņa priekšnieku.
Protestantismā (galvenokārt — luterānismā) tas ir baznīcas pārvaldes iecirkņa un tā amatpersonu priekšnieks. Tā galvenie uzdevumi — vizitācijas, jauno draudžu mācītāju ievešana amatā, iecirkņa mācītāju un citu baznīcas amatpersonu sanāksmju vadīšana.