Pols Rikērs (franču: Paul Ricœur; 1913. gada 27. februārī — 2005. gada 20. maijā) bija franču filozofs, viens no hermeneitikas tradīcijas pārstāvjiem. Viens no retajiem filozofiem, kurš ietekmējies no trim svarīgām rietumu filozofijas skolām XX gadsimtā — vācu filozofijas, franču filozofijas un anglosakšu filozofijas.
Ātrie fakti Paul Ricœur, Personīgā informācija ...
|
|
| Vispārīgā informācija |
|---|
| Skola, tradīcija |
kontinentālā filozofija, fenomenoloģija, hermeneitika, psihoanalīze, teoloģija |
| Nozīmīgas idejas |
hermeneitika, darbības teorija |
| Galvenās intereses |
fenomenoloģija, morāles filozofija, politikas filozofija, valodas filozofija, personības identitāte, historiogrāfija, literatūrkritika, antīkā filozofija |
| Alma mater |
Strasbūras Universitāte, Sorbonna, Rennas 1. universitāte |
| Ietekmējies no |
Karls Barts, Gabriels Marsels, Heidegers, Jasperss, Gadamers, Kants, Huserls, Ārente, Levins |
| Ietekmējis |
Deridā |
| Nozīmīgi darbi |
Temps et récit (trīs daļās, 1983, 84, 85) |
| Valoda |
franču valoda |
|
Aizvērt
Dzimis Valansā, protestantu ģimenē. Māte mira drīz pēc Pola dzemdībām, bet tēvs krita Pirmajā pasaules karā. Audzis pie tēva vecākiem. 1935. gadā Pols Rikērs apprecējās, vēlāk viņam bija pieci bērni. Studēja Rennas Universitātē, vēlāk filozofiju Sorbonnā, kur ietekmējās no Gabriela Marsela.
1939. gadā tika iesaukts armijā, Vācijas iebrukuma laikā krita gūstā un piecus gadus pavadīja karagūstekņu nometnē. Karagūstekņu nometnē bija vairāki franču intelektuāļi, kuri intensīvi apguva zināšanas. Ieslodzījuma laikā Rikērs iepazinās ar Jaspersa darbiem un sāka tulkot Huserla Ideen I franču valodā. No 1948. līdz 1956. gadam pasniedza Strasbūras Universitātē, kur ieguva doktora grādu. No 1956. līdz 1965. gadam pasniedza Sorbonnā filozofiju. Tajā laikā par Rikēra asistentu strādāja Žaks Deridā.
No 1965. līdz 1970. gadam Rikērs bija administrators jaundibinātajā Nantjēras Universitātē. 1968. gada nemieru laikā universitāte bija viena no dumpīgo studentu galvenajām "bāzēm". Nemiernieki saukāja Rikēru par "veco klaunu" un valdības rokaspuisi.
Neilgu brīdi Rikērs mācīja Katoļu universitātē Lēvenā, bet vēlāk pārcēlās uz Čikāgas Universitāti. 1985. gadā atgriezās Francijā. Dzīves pēdējos gados bieži devās uz Tezē klosteri, bet viņa darbus augstu vērtēja personiskais draugs Karols Vojtila.
- Karl Jaspers et la philosophie de l'existence, Le Seuil, 1947.
- Gabriel Marcel et Karl Jaspers. Philosophie du mystère et philosophie du paradoxe, Le Seuil, 1948.
- Philosophie de la volonté. Tome I: Le volontaire et l'involontaire, Aubier, 1950.
- Histoire et vérité, Le Seuil, 1955.
- Philosophie de la volonté. Tome II: Finitude et culpabilité, Aubier, 2 sējumi, 1960.
- De l'interprétation. Essai sur Sigmund Freud, Le Seuil, 1965.
- Entretiens avec Gabriel Marcel, Aubier, 1968.
- Le conflit des interprétations. Essais d'herméneutique I, Le Seuil, 1969.
- La métaphore vive, Le Seuil, 1975.
- Les cultures des temps, Payot, 1975.
- Temps et récit. Tome I: L'intrigue et le récit historique, Le Seuil, 1983.
- Temps et récit. Tome II: La configuration dans le récit de fiction, Le Seuil, 1984.
- Temps et récit. Tome III: Le temps raconté, Le Seuil, 1985.
- Du texte à l'action. Essais d'herméneutique II, Le Seuil, 1986.
- A l'école de la phénoménologie, Vrin, 1986.
- Le mal. Un défi à la philosophie et à la théologie, Labor & Fides, 1986.
- Soi-même comme un autre, Le Seuil, 1990.
- Réflexion faite. Autobiographie intellectuelle, Esprit, 1995.
- Le juste, I, Esprit, 1995.
- L'idéologie et l'utopie, Le Seuil, 1997.
- Amour et justice, PUF, 1997.
- Ce qui nous fait penser, Odile Jacob, 1998.
- Lectures. Tome I : Autour du politique, Seuil , 1999 ISBN 2-02-036488-3 ; ISBN 978-2-02-036488-1
- Lectures. Tome II: La contrée des philosophes, Seuil , 1999 ISBN 2-02-038980-0 ; ISBN 978-2-02-038980-8
- Lectures. Tome III : Aux frontières de la philosophie, Seuil , 1999 ISBN 2-02-085502-X ; ISBN 978-2-02-085502-0
- La mémoire, l'histoire, l'oubli, Le Seuil, 2000.
- L'herméneutique biblique, Le Cerf, 2000.
- Le juste, II, Esprit, 2001.
- La lutte pour la reconnaissance et l'économie du don, Unesco 2002.
- Parcours de la reconnaissance. Trois études, Stock, 2004.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pols Rikērs.
