Pjasina

Pjasina (krievu: Пясина) ir Sibīrijas upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst pa Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonu. Nosaukums cēlies no ņencu valodas un nozīmē ‘bezmeža līdzenums’ (tundra) vai ‘melnā koka upe’.

Pjasina
Pjasinas baseins
izteka ieteka Rādīt kartē "Taimiras Dolganu-Ņencu rajons" ieteka Rādīt kartē "Krasnojarskas novads" ieteka Rādīt kartē "Krievija"
Izteka	Pjasinas ezers 70°03′37″N 88°04′04″E
Ieteka	Pjasinas līcis 73°53′12″N 87°04′21″E
Baseina valstis	Krievija
Caurteces valstis	Krievija
Garums	818 km
Iztekas augstums	28 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	28 m
Vidējā caurtece	2550 m³/s
Gada notece	82 km³
Baseina platība	182 000 km²
Galvenās pietekas	Dudipta, Agapa
Pjasina Vikikrātuvē

Upe sākas no Pjasinas ezera ziemeļiem Putoranas plato. Plūst dienvidu—ziemeļu virzienā, līdz Dudiptas pietekai plūst pa šauru ieleju, zemāk — pa Ziemeļsibīrijas zemieni. Lejpus Puras pietekas izlaužas caur Birrangas kalniem pa šauru ieleju un tālāk atkal plūst kā līdzenumu upe. Upes garums ir 818 km.^[1] Pie ietekas Karas jūras Pjasinas līcī veido plašu estuāru. Lielākās pietekas ir Dudipta, Jangoda, Tareja (labās) un Agapa, Pura (kreisās). Aizsalst septembra beigās, ledus iziet jūnijā.^[2] Kuģojama līdz bijušajam Krestu ciemam, mazākiem kuģiem — visā garumā.

Upes lejteci pomori zinājuši jau 1605. gadā, bet vēlāk informācija zudusi. No jauna atklāja 1740. gadā Dmitrijs Sterļegovs un aprakstīja 1741. gadā Semjons Čeļuskins.

Krasti mazapdzīvoti, pastāvīgu apdzīvoto vietu nav. Ustjtarejas, Krestu un citi ciemi apdzīvoti tikai sezonāli. Lejtecē slēgtā Pjasinas polārstacija. Upi regulāri piesārņo Noriļskas metalurģiskā kombināta notekūdeņi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pjasina.

Atsauces

1. Государственный водный реестр. Река Пясина
2. Определение "Пясина" в Большой Советской Энциклопедии