Kloākaiņi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kloākaiņi jeb oldējēji[1] (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria). Tā ir neliela visprimitīvāko zīdītāju grupa, kuru sauc arī par dējējzīdītājiem. Atšķirībā no dzemdētājzīdītājiem (Theria), kuru mazuļi nāk pasaulē piedzimstot, kloākaiņi dēj olas un mazuļi izšķiļas no tām.[2] Zinātniskais nosaukums Monotremata atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē kloaka (monos — 'vienīgais', trema — 'caurums'), atspoguļojot faktu, ka urīnvads un dzimumorgānu izvadkanāli atveras kloākā, nevis patstāvīgi uz āru.
Kloākaiņi Monotremata (Bonaparte, 1837) | |
---|---|
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Apakšklase | Pirmzīdītāji (Prototheria) |
Kārta | Kloākaiņi (Monotremata) |
Iedalījums | |
| |
Kloākaiņi Vikikrātuvē |
Šajā kārtā ir 5 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs un 2 dzimtās. Mūsdienu kloākaiņi atkarībā no sugas dzīvo Austrālijā, Tasmanijā un Jaungvinejā, lai gan vecākās fosilijas ir atrastas Dienvidamerikā, Argentīnā.[2] Iespējams, ka kloākaiņu evolūcija sākusies ārpus Austrālāzijas reģiona.[3]