Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte (vācu: Ostfront, krievu: Восточный фронт) bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Pirmā pasaules kara Eiropas teātra | |||||||
Pulksteņa kustības virzienā no augšas pa kreisi: Karpatu kalnos izvietotie karavīri, 1915. gads; Vācu karavīri Kijivā, 1918. gada marts; krievu kuģis "Slava", 1917. gada oktobris; Krievu kājnieki, 1914; Rumānijas kājnieki | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Centrālās lielvalstis: Vācija Austroungārija Bulgārija Osmaņu impērija |
Antante: Krievijas Impērija (1914–1917) Krievijas Republika (1917) Rumānija (1916–1917) ierobežota dalība: Serbija (1916–1917) Beļģija (1915–1917) Lielbritānija (1916–1917) Francija (1916–1917) Padomju Krievija (1917–1918) | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Pauls fon Hindenburgs Erihs Ludendorfs Bavārijas Leopolds Maks Hofmans Erchercogs Frīdrihs Konrāds fon Hocendorfs Artūrs Arcs fon Štrausenburgs Nikola Žekovs |
Nikolajs II Aleksejs Brusilovs Lavrs Korņilovs Konstantīns Prezans Nikolajs Kriļenko | ||||||
Spēks | |||||||
1917. gada Oktobris 1 178 600 kājnieki39 000 kavalērija 1 690 vieglie lielgabali 2 230 smagie lielgabali[1] |
1917. gada Oktobris 2 166 700 kājnieki110 600 kavalērija 1 226 vieglie lielgabali 1 139 smagie lielgabali | ||||||
Zaudējumi | |||||||
1 500 000+:[2][3][4] 300 000 nogalināti 1 151 153 ievainoti 143 818 sagūstīti 4 377 000:[5][6] 730 000 miruši 2 172 000 ievainoti 1 479 000 pazuduši vai sagūstīti 45 000:[7][8] 10 000 sagūstīti[9] 30 250[10][11] Kopā: 5 900 000+ upuru |
9 347 000: 2 254 369 miruši 3 749 000 ievainoti 3 343 900 sagūstīti[12][nb 1] 535 700:[14] 335 706 miruši 120 000 ievainoti 80 000 sagūstīti Kopā: ~9 900 000+ upuri | ||||||
Civiliedzīvotāju upuri: 2 000 000+ Krievijas Impērija: 410 000 civiliedzīvotāji miruši karadarbības rezultātā 730 000 civiliedzīvotāji miruši no karadarbības izraisītiem faktoriem[15] Rumānijas Karaliste: 130 000 civiliedživotāji miruši karadarbībā 200 000 civiliedzīvotāji miruši ar karadarbību saistītiem faktoriem[16] Austroungārija: 120 000 civilpersonas mirušas karadarbībā 467 000 civilpersonas mirušas ar karu saistītos apstākļos[17] |
Aizvērt