From Wikipedia, the free encyclopedia
Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta,[1] kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.[2] Pazīstamākās ģintis ir piekūni un karakaras.
| Piekūnu dzimta Falconidae (Vigors, 1824) | |
|---|---|
 Lauku piekūns (Falco tinnunculus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Virskārta | Piekūnu, papagaiļu un zvirbuļu klada (Eufalconimorphae) |
| Kārta | Piekūnveidīgie (Falconiformes) |
| Dzimta | Piekūnu dzimta (Falconidae) |
 Piekūnu dzimta Vikikrātuvē | |
Piekūnu dzimtai ir raksturīga kosmopolītiska izplatība. Tie ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tie nav sastopami arī Centrālāfrikas biezajos mežos un dažās attālās salās. Dažas sugas ir tikpat kosmopolītiskas kā dzimta, piemēram, lielais piekūns (Falco peregrinus) ir sastopams, sākot ar Grenlandi un beidzot ar Fidži. Turklāt lielajam piekūnam ir visplašākais ligzdošanas areāls no visiem putniem pasaulē. Piekūnu dzimtā ir arī endēmas sugas, piemēram, Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) dzīvo tikai Maurīcijas salā.
Latvijā sastopamas 7 piekūnu dzimtas sugas: stepes piekūns (Falco cherrug), purva piekūns (Falco columbarius), lielais piekūns (Falco peregrinus), medību piekūns (Falco rusticolus), bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo), lauku piekūns (Falco tinnunculus) un kukaiņu piekūns (Falco vespertinus).[3]
Piekūni un karakaras ir nelieli vai vidēji lieli plēsīgie putni. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Mazākais ir melncisku piekūns (Microhierax fringillarius), kura ķermeņa garums var būt 14 cm,[4] spārnu plētums 26 cm, bet svars 28 g.[5] Lielākais ir medību piekūns (Falco rusticolus),[6] kura mātītes ķermeņa garums var sasniegt 65 cm, spārnu plētums 160 cm, bet svars 2,1 kg.[6]
Piekūnu dzimtas putniem ir ass, līks knābis, ar mīkstu nāsu pauguru. Tiem ir ļoti laba redze. Apspalvojums parasti ir raibumains, kas jaukts no brūnām, baltām, rudām, melnām un pelēkām spalviņām. Starp tēviņa un mātītes apspalvojumu praktiski nav atšķirības, lai gan ir sugas, kurām apspalvojumā ir izteikts dzimumu dimorfisms. Piekūnu dzimtas putni nogalina ar knābi, nevis ar kājām kā, piemēram, vanagu dzimtas (Accipitridae) putni. Knābim sānos ir attīstījies īpašs "zobs" šim nolūkam. Piekūnu dzimtas putniem ir ļoti smaili spārni, kas ļauj veikt straujus pikējumus. Piemēram, lielais piekūns pikējumā spēj sasniegt ātrumu 325 km/st. Tādējādi tas ir ātrākais lidojošais putns pasaulē.[7][8] Tomēr, lai arī piekūni ir ātri lidotāji, tas neattiecas uz karakaru sugām.
Piekūnu dzimtas sugas ir plēsīgi putni, kas barojas, medījot citus putnus, nelielus zīdītājus, rāpuļus, kukaiņus, un tie neatsakās arī no maitas. Tie ir mednieki - vientuļnieki, bet pāris kopīgi apsargā medību teritoriju. Tomēr migrācijas periodā tie var veidot lielus barus. Dažas sugas ir specializējušas uz noteiktu medījuma veidu, piemēram, smejošais piekūns (Herpetotheres cachinnans) pamatā medī čūskas. Dažas sugas veido barības uzkrājumu slēptuves.[9]
Piekūni un karakaras pamatā ligzdo kā vientuļnieki, lai gan apmēram 10% no visām dzimtas sugām veido ligzdošanas kolonijas, piemēram, kukaiņu piekūns (Falco vespertinus).[10] Piekūnu dzimtas sugas veido monogāmus pārus. Dažām karakarām vecākie bērni palīdz izbarot jaunākos ligzdguļus. Lielākā daļa sugu, izņemot karakaras, ligzdu nebūvē. Tā tiek atņemta citiem putniem. Piemēram, Āfrikas pundurpiekūns (Polihierax semitorquatus) ligzdo audējputnu (Ploceidae) ligzdās. Parasti tiek izdētas 2—4 olas. Visbiežāk olas inkubē tikai mātītes. Inkubācijas periods atkarībā no sugas ir dažāds (28—35 dienas). Mazuļiem apspalvojums izaug pēc 28—49 dienām, arī atkarībā no sugas. Jo lielāka auguma pieaugušais piekūns, jo lēnāk aug jaunā paaudze.
Piekūniem un karakarām ir sena kopīga vēsture ar cilvēkiem. Senajā Ēģiptē dievu Horu attēloja kā piekūnu. Tas bija svētais putns, par kura nogalināšanu vainīgo sodīja ar nāvi. Mirušos putnus balzamēja un uzglabāja īpašās nekropolēs.[11] Arī saules dievs Ra, kurš bija visu faraonu tēvs, tika attēlots kā faraons ar piekūna galvu.[12]
Karakara toties ir Acteku svētais putns, un mūsdienās tā ir Meksikas nacionālais putns. Piekūni senos laikos bija nozīmīgs medību putns, kuru plaši izmantoja medībās.
Piekūnveidīgo kārta (Falconiformes)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
