Peteri Orpo
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Anti Peteri Orpo (Antti Petteri Orpo; dzimis 1969. gada 3. novembrī) ir Somijas politiķis. Kopš 2023. gada 20. jūnija viņš ir Somijas premjerministrs. Kopš 2016. gada viņš ir Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs. Orpo ir bijis Somijas parlamenta Eduskuntas priekšsēdētējs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Peteri Orpo piedzima 1969. gada 3. novembrī Keilie pašvaldībā. Viņa tēvs bija politiķis, Nacionālās koalīcijas partijas biedrs.
Orpo 1989. gadā pabeidza Sekiles vidusskolu. Studijas Turku Universitātē viņš uzsāka 1990. gadā, un 2002. gadā ieguva maģistra grādu politikas zinātnēs. Viņš specializējās ekonomikā un rakstīja diplomdarbu par tēmu "Pašvaldību pakalpojumu sniegšanas pamati un to reorganizācija".
Studiju laikā Peteri Orpo bija Turku Universitātes Studentu savienības (TYY) ģenerālsekretārs (1994—1996) un Somijas Studentu savienības (SYL) ģenerālsekretārs (1997—1998).
No 1998. līdz 2001. gadam Orpo strādāja par Nacionālās koalīcijas partijas Īstā Somijas nodaļas izpilddirektoru. No 2002. līdz 2003. gadam viņš bija iekšlietu ministra Ville Itele īpašais palīgs. No 2005. līdz 2007. gadam viņš strādāja Turku Pieaugušo izglītības centrā par biznesa pakalpojumu direktoru.
2007. gadā Peteri Orpo ievēlēja Eduskuntā (parlamentā), saņemot 6069 balsis. Vēlēšanu laikā viņš bija Koalīcijas partijas parlamentārās grupas trešais priekšsēdētāja vietnieks. Viņš bija pirmais jaunievēlētais parlamenta deputāts vēsturē, kurš vadīja Koalīcijas partijas parlamentāro grupu.
2011. gada Eduskuntas vēlēšanās Orpo tika ievēlēts uz otro termiņu, saņemot 11 018 balsu. 2011. gada jūnijā viņš bija Koalīcijas partijas parlamentārās grupas otrais priekšsēdētāja vietnieks, līdz 2012. gada novembrī tika ievēlēts par grupas priekšsēdētāju, nomainot Janu Vapāvuori, kurš kļuva par ekonomikas ministru.
2014. gada 24. jūnijā jaunajā Aleksandera Stuba valdībā Orpo kļuva par lauksaimniecības un mežsaimniecības ministru, nomainot Jari Koskinenu.
2015. gada parlamenta vēlēšanās Peteri Orpo saņēma 10 652 balsis (otrais lielākais balsu skaitu Īstās Somijas vēlēšanu apgabalā. Pēc vēlēšanām valdību izveidoja Centra partija, Somu parija un Koalīcijas partija. 29. maijā Orpo kļuva par iekšlietu ministru Juhas Sipiles valdībā.
2015. gada rudenī Iekšlietu ministrijas kompetencē nonāca Eiropas bēgļu krīzes risināšana. Orpo vispirms paziņoja, ka robežas nevar slēgt, bet vēlāk sacīja, ka Somija varētu apsvērt robežu slēgšanu, ja netiks rasts Eiropas risinājums krīzei.
Pēc vēlēšanām Koalīcijas partija un Peteri Orpo tika kritizēti par izglītības jomas solījuma nepildīšanu. Pirms parlamenta vēlēšanām Orpo un Koalīcijas partija bija solījusi nesamazināt izglītības finansējumu. Sipiles valdība tomēr nolēma samazināt izglītībai simtiem miljonu eiro.
2016. gada 4. maijā Peteri Orpo paziņoja, ka kandidēs uz Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētāja amatu. 2016. gada 11. jūnijā Lapēnrantā notiekošajā Koalīcijas partijas konventā otrajā balsošanas kārtā Orpo tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju, pārspējot Aleksanderu Stubu. Orpo paziņoja, ka gatavs kļūt par finanšu ministru. 22. jūnijā Peteri Orpo nomainīja Aleksanderu Stubu finanšu ministra amatā Juhas Sipiles valdībā.
2017. gada jūnijā premjerministrs Juha Sipile un Peteri Orpo paziņoja, ka vairs nevar sadarboties ar savas partijas trešo koalīcijas partneri Somu partiju, atsaucoties uz atšķirībām pamatvērtībās un imigrācijas un ES politikas jautājumos. Gan Sipilem, gan Orpo uz spēles bija liktas būtiskas veselības aprūpes un pašvaldību reformas, kas bija svarīgas viņu plānā sabalansēt valsts finanses. Orpo pildīja finanšu ministra pienākumus līdz Anti Rinnes valdības izveidošanai 2019. gada 6. jūnijā.
2019. gada decembrī Orpo mēģināja panākt neuzticības balsojumu sociāldemokrāta Anti Rinnes valdībai, kas izraisītu jaunas vēlēšanas, kurās Orpo cerēja uzvarēt. Pašreizējā valdība tika apsūdzēta par nepareizu rīcību, reaģējot uz problēmām darba tirgū. Vēlāk premjerministrs Anti Rinne atkāpās no amata, bet Centra partijas priekšsēdētāja Katri Kulmuni publiski atteicās pievienoties Nacionālās koalīcijas partijas plānam rīkot priekšlaicīgas vēlēšanas.
2020. gada septembrī Pori notikušajā konventā Orpo tika vienbalsīgi ievēlēts par Koalīcijas partijas priekšsēdētāju līdz 2022. gada konventam. 2022. gada jūnijā Kalajoki notikušajā konventā Orpo atkal tika vienbalsīgi ievēlēts par Koalīcijas partijas priekšsēdētāju.
Kad 2022. gada pavasarī nomira parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Ilka Kanerva, Koalīcijas partijas parlamentārā grupa ierosināja Orpo par viņa pēcteci. 2022. gada 22. aprīlī Peteri Orpo tika ievēlēts par komitejas locekli, un komiteja ievēlēja viņu par savu priekšsēdētāju 26. aprīlī.
2023. gada 2. aprīlī Orpo vadītā Nacionālās koalīcijas partija uzvarēja Eduskuntas vēlēšanās, iegūstot 20,8 % balsu un 48 vietas parlamentā, palielinot savu kopskaitu par 10 vietām. Par Orpo nobalsoja 17 347 vēlētāji (devītais lielākais balsu skaits valstī) 12. aprīlī parlamenta frakcijas Peteri Orpo ievēlēja par Eduskuntas priekšsēdētāju uz laiku, līdz tiktu izveidota jauna valdība, ko vadītu Orpo. 27. aprīlī tika paziņots, ka Orpo sāks pēdējās sarunas ar Somu partiju, Zviedrijas Tautas partiju un Kristīgajiem demokrātiem, lai izveidotu koalīcijas valdību. Šī partiju koalīcija tika apstiprināta 15. jūnijā, bet 17. jūnijā tika paziņots valdības sastāvs, tostarp tās ministru vārdi.
2023. gada 20. jūnijā Peteri Orpo kļuva par Somijas premjerministru, nomainot Sannu Marinu.[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
