Petavijs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Petavijs (Petavius) ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.[3] Tas atrodas uz dienvidaustrumiem no Pārpilnības jūras. Krāteris nodēvēts franču jezuītu teologa un hronologa Dionīsija Petavija vārdā. Nosaukumu 1935. gadā apstiprinājusi Starptautiskā Astronomijas savienība.[1]
LRO attēlu mozaīka (centrā Petavijs) | |
Atrodas uz | Mēness |
---|---|
Koordinātas | 25.3°S 60.4°E / -25.3; 60.4 |
Diametrs | 184,06 km[1] |
Dziļums | 3,33 km[2] |
Eponīms | Dionīsijs Petavijs [1] |
Petavija krāteris izveidojies laikposmā pirms apmēram 3,75 – 3,85 miljardiem gadu.[4] Krāterim ir plats, lēzens valnis ar nevienmērīgu augstumu.[5] Dibens krāterim ir izliekts uz augšu, to klāj izplūdusī lava, krātera centrā atrodas ievērojama klinšu grēda, kuras augstākā virsotne sasniedz apmēram 5 km augstumu.[6] Dibena virsmu šķeļ vairākas nozīmīgas plaisas ar kopējo nosaukumu Rimae Petavius, no kurām lielākā plaisa stiepjas no krātera ziemeļiem uz centru un tālāk dienvidrietumu virzienā, aptuveni 110 km garumā.[7]
Krāteris vislabāk redzams trešajā dienā pēc jauna mēness fāzes iestāšanās. Tad ēnas uz apkārtējā fona vislabāk izceļ stāvās krātera malas un klintis.[8]
Krātera ziemeļrietumu malā piekļaujas Rotslijs (Ø 57 km), uz ziemeļiem atrodas Vendelins (Ø 147 km), ziemeļu-ziemeļaustrumu – Holdens (Ø 48 km), uz ziemeļaustrumiem atrodas Balmers (Ø 136 km), uz dienvidaustrumiem –Hāze (Ø 83 km) un Paličs (Ø 41 km), uz dienvidrietumiem – Snellius (Ø 86 km).