Ostenzakeni
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni (vācu: von der Osten-Sacken), sākotnēji Osteni no Sakas (latīņu: de Sacken, vācu: von der Osten gen. Sacken), ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14. gadsimtā bija Kurzemes bīskapu vasaļi no Sakas pils. 16. gadsimtā Sakas muižnieki papildināja savu uzvārdu kā von Sacken, genannt von der Oest, visbeidzot kā von der Osten gen. Sacken, lai parādītu savu šķietamo radniecību ar seno Pomerānijas dižciltīgo fon der Ostenu (von der Osten) dzimtu.[1][2]
16. gadsimtā Ostenzakeni kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņā. No Kurzemes dzimta izplatījās arī Krievijā un Vācijā. 1762. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Francis I Kārlim fon der Ostenzakenam piešķīra grāfa titulu, bet 1786. gadā Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II firsta titulu. Krievijas impērijas valdība 1853. gadā atzina Kurzemes Ostenzakenu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.