From Wikipedia, the free encyclopedia
Oleksijs Danilovs (ukraiņu: Олексій Мячеславович Данілов; dzimis 1962. gada 7. septembrī[1]) ir ukraiņu politiķis,[2] bijušais Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs.[3]
Oleksijs Danilovs Олексій Данілов | |
---|---|
Danilovs 2022. gadā | |
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs | |
Amatā 2019. gada 3. oktobris — 2024. gada 26. marts | |
Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
Priekštecis | Oleksandrs Daņiļuks |
Pēctecis | Oleksandrs Litvinenko |
| |
Dzimšanas dati |
1962. gada 7. septembrī Hrustaļnija, Luhanskas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Ukraina) |
Tautība | ukrainis |
Dzīvesbiedrs(-e) | Ludmila |
Bērni | 4 |
Dzimis 1962. gadā. 1981. gadā absolvēja Starobiļskas sovhoztehnikumu veterinārmedicīnas specialitātē.[4] 1981. gadā sāka strādāt par veterinārārstu fermā Vorošilovgradā (tagadējā Luhanska). No 1983. līdz 1987. gadam strādāja par veterinārārstu Vorošilovgradas parkā "1. maijs". No 1987. līdz 1991. gadam strādāja par privāto veterinārārstu. No 1991. līdz 1994. gadam nodarbojās ar privāto uzņēmējdarbību.
O. Danilovs bija Luhanskas mērs no 1994. līdz 1997. gadam.[5] 31 gada vecumā bija jaunākais Luhanskas mērs pilsētas vēsturē.[4]
1998. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās O. Danilovs bija neatkarīgais kandidāts 103. vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēts.[6]
1999. gadā O. Danilovs absolvēja Luhanskas Universitāti kā vēstures skolotājs.[4] 2000. gadā ieguva maģistra grādu vadībzinātnē Austrumukrainas Volodimira Dāla Nacionālajā universitātē. 2000. gadā ieguva tiesību zinātņu grādu Luhanskas Valsts iekšlietu universitātē.[5]
2000. gadu sākumā O. Danilovs bija partijas Yabluko biedrs (kas viņa dalības laikā tika pārdēvēta Brīvo demokrātu partiju).[4] 2002. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās no šīs partijas saraksta viņš atkal cieta neveiksmi.[6]
2000. gadā Danilovs bija parlamentārās Rūpniecības politikas un uzņēmējdarbības komitejas padomnieks.[4] No 2001. gada oktobra līdz 2005. gada februārim viņš nodibināja Luhansk Initiative un bija tās priekšsēdētājs. Tajā pašā laikā viņš bija Eiropas integrācijas un attīstības institūta direktora vietnieks.[7]
O. Danilovs bija Luhanskas apgabala gubernators 2005. gadā.[8][9]
O. Danilovs Augstākajā Radā tika ievēlēts 2006. gadā no Jūlijas Timošenko bloka.[4][7] 2007. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās O. Danilovs piedalījās no Brīvo demokrātu partijas, taču netika ievēlēts.[6] Pēc aiziešanas no parlamenta viņš atgriezās Eiropas integrācijas un attīstības institūta direktora vietnieka amatā.
O. Danilovs bija Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks no 2019. gada 23. jūlija līdz 3. oktobrim.[10][11] No 2019. gada 3. oktobra līdz 2024. gada 26. martam viņš bija šīs padomes sekretārs (priekšsēdētāja vietnieks, oficiālais priekšsēdētājs ir prezidents Volodimirs Zelenskis).[3][12]
2024. gada 29. martā Danilovu iecēla par Ukrainas vēstnieku Moldovā.[13]
2021. gada oktobrī O. Danilovs paziņoja, ka uzskata, ka Ukrainai būtu labāk būt prezidentālai republikai, nevis parlamentārai-prezidentālai. Viņš piebilda, ka būtu "iespējams izdarīt lēcienu uz priekšu" tikai ar "atbildīgu cilvēku, kurš saprot, uz ko tā iet". Ukraina ir parlamentāra-prezidentāla republika.[14]
2022. gada 24. janvārī O. Danilovs sacīja, ka Krievijas karaspēka pārvietošanās pie Ukrainas robežas "nav jaunums" un "mēs neredzam pamatu paziņojumiem par pilna mēroga ofensīvu pret mūsu valsti".[15]
O. Danilovam ar sievu Ludmilu[16] ir četri bērni un septiņi mazbērni.[16] Viņa māte dzīvo Luhanskā.[17]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.